Pasaulē nav tādas vietas vai situācijas, kur nevarētu sniegt kristīgo liecību. Par
to pāvests Francisks runāja apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis”. Aicinot Svētā Pētera
laukumā sapulcējušos svētceļniekus no daudzām valstīm veikt sirdsapziņas izmeklēšanu
attiecībā uz dāvanām un harizmām, kādas ir saņēmuši no Dieva, Svētais tēvs jautāja,
cik cilvēkiem ar savu ticības, cerības un mīlestības piemēru esam palīdzējuši atklāt
Kungu. Uzrunā pāvests skaidroja parastā liturģiskā laika 33. svētdienai paredzēto
Evaņģēlija fragmentu par talentiem. Viņš uzsvēra, ka dāvanas esam saņēmuši nevis lai
tās turētu metāla seifos, bet dalītos ar citiem cilvēkiem.
„Evaņģēlijā aprakstītais
saimnieks ir Jēzus, kalpi esam mēs, bet talenti ir mantojums, kuru Kungs mums ir uzticējis.
Kāds ir šis mantojums? Viņa Vārds, Euharistija, ticība Debesu Tēvam, Viņa piedošana...
Tāds ir mums uzticētais mantojums, – atgādināja pāvests. – Un mums ne tikai tas ir
jāsargā, bet arī jāpavairo! Ja sarunu valodā vārdu «talants» attiecinām uz īpašajām
spējām, piemēram, mūzikas vai sporta talantiem, tad līdzībā talents nozīmē Kunga labumu,
kuru Viņš uztic mums, lai mēs to vairotu. Ļaunais un slinkais kalps savu talentu ieraka
zemē, jo baidījās no riska. Jēzus nepieprasa no mums, lai Viņa žēlastību mēs glabātu
metāla seifā, bet vēlas, lai mēs to izmantotu citu cilvēku labā.”
Turpinot
uzrunu, Francisks norādīja, ka visas dāvanas, kādas esam saņēmuši no Dieva, ir priekš
citiem. Tas ir tā, it kā Jēzus mums teiktu: „Lūk, mana žēlsirdība, mans maigums, mana
piedošana: ņem un izmanto.” Un ko mēs ar šīm dāvanām darītu? Vai spētu ar savas ticības
piemēru kādu pievilkt Dievam? Cik cilvēkus uzmundrinātu ar savu cerību? Cik mīlestības
dāvātu savam tuvākajam? – jautāja Svētais tēvs. Viņš atzina, ka ikvienam no mums ir
vajadzīgi šie jautājumi, lai aizdomātos par savu attieksmi pret Dieva dāvanām. Mūsu
dzīvē katrs brīdis un katra situācija var kļūt par vietu, kur tās var nest bagātīgus
augļus, – sacīja Svētais tēvs.
Francisks atgādināja, ka šī evaņģēliskā līdzība
mudina mūs neierakt zemē savu ticību, piederību Kristum, Viņa Vārdu, bet laist dāvanas
apgrozībā. „Tāpat ir arī ar piedošanu, ko Kungs mums dāvā Izlīgšanas sakramentā. Nepaturēsim
to ieslēgtu sevī, bet ļausim, lai tās spēks mūs atbrīvo, sagrauj egoisma mūrus, palīdz
spert pirmo soli nobloķēto attiecību atjaunošanā un atsākt dialogu tur, kur vairs
nepastāv sastarpējā komunikācija. Mums jādara, lai šie Kunga dāvātie talenti kalpotu
citiem. Dāvanas vairojas un nes augļus caur mūsu liecību. Protams, Kungs nedod visiem
tās pašas dāvanas un tādā pašā veidā. Viņš mūs pazīst personiski, un mums uztic to,
kas ir domāts tieši priekš mums. Dievs mums uzticas, cer uz mums! Un tas attiecas
uz katru no mums, uz katru cilvēku! Nepievilsim Viņu!” – aicināja Francisks.
Uzrunas
noslēgumā pāvests mudināja veicināt dialogu un pārvarēt nesaskaņas un saspīlējumus,
kas saistās ar imigrantu skaita pieaugumu Itālijā. Tādā veidā viņš norādīja uz nesen
notikušajiem nemieriem starp Romas iedzīvotājiem un imigrantiem. Francisks atgādināja,
ka šāda veida nekārtības vērojamas arī daudzās citās Eiropas pilsētās, īpaši to nomalēs,
kur netrūkst problēmu un dažāda veida grūtību. Svētais tēvs aicināja visu līmeņu institūcijas
atzīt par prioritāti meklēt sociālās krīzes atrisinājumus. Tikšanās kultūras veicināšanā
ir jāiesaistās visām ticīgo kopienām, lai iedzīvotāji un imigranti kopā ar institūciju
pārstāvjiem varētu mierīgi satikties un apspriest aktuālo situāciju. Svarīgi ir nepakļauties
kārdinājumam apkarot, atmest, izstumt. „Esam aicināti veicināt dialogu, savstarpēji
ieklausīties un kopīgi plānot, cenšoties pārvarēt aizspriedumus un veidot sabiedrību,
kas balstītos uz drošības, miera un atvērtības pamatiem.
Pāvesta teiktie vārdi
attiecās uz Romas rajonā Tor Sapienza notikušajām sadursmēm. Pirms dažām dienām šī
rajona iedzīvotāji izgāja ielās, lai protestētu pret imigrantu klātbūtni, apsūdzot
tos noziedzības izplatīšanā. Demonstrantu grupa mēģināja ielauzties imigrantu mītnē,
bet tika policijas aizturēta. Nonāca līdz sadursmēm un vardarbības aktiem. Diemžēl
saspīlējums šajā Romas rajonā pastāv joprojām. Mediji uzskata, ka valdība nespēj adekvāti
atrisināt aizvien pieaugošo imigrācijas problēmu, ar kādu īpašā veidā saskaras Itālija.