2014-11-12 14:58:45

Kādiem jābūt bīskapiem, priesteriem un diakoniem?


Kas tiek prasīts no Baznīcas kalpiem, lai viņi ar savu kalpojumu nestu bagātīgus augļus? – šādu jautājumu izvirzīja pāvests 12. novembra vispārējās audiences laikā. Turpinot katehēžu ciklu par Baznīcu, viņš pievērsās bīskapu, priesteru un diakonu kalpojumam. Šie Baznīcas kalpi nereti ir pakļauti tukšai godkārei, lepnībai, augstprātībai un pašpietiekamībai. Francisks norādīja, ka viņi, pat ja ir aicināti drosmīgi sargāt ticības mantojumu, vienmēr var kaut ko mācīties arī no tiem, kuri vēl varbūt ir tālu no ticības un Baznīcas. Ar kādām īpašībām vajadzētu būt apveltītiem bīskapiem, priesteriem un diakoniem? – jautāja Francisks.

Svētais tēvs atgādināja, ka ar bīskapu, priesteru un diakonu starpniecību Kristus turpina kalpot savai Baznīcai, nemitīgi stiprinot to ticībā, cerībā un mīlestībā. Viņi, būdami Kunga klātbūtnes un mīlestības spožā zīme, ir liela Dieva dāvana katrai ticīgo kopienai un visai Baznīcai. Francisks, balstoties uz apustuļa Pāvila vēstulēm Timotejam un Titam, norādīja, ka šiem kalpiem vispirms jābūt īstiem ticības cilvēkiem, kuri dedzīgi rūpējas par savu garīgo dzīvi. Bez tam, viņiem jābūt apveltītiem ar sekojošām cilvēciskām īpašībām: viesmīlīgiem, mēreniem, pacietīgiem, lēnprātīgiem, labestīgiem un tādiem, kuriem var uzticēties. Tas ir sava veida alfabēts vai gramatikas pamatregulas, kas attiecas uz katru kalpotāju, kā arī, patiesībā, uz katru kristieti. Lai bīskapa, priestera un diakona, kā arī katra kristieša kalpojums būtu patiesi auglīgs un viņa liecība ticama, viņam jābūt atvērtam citiem cilvēkiem, jāprot ieklausīties otrā, sarunāties, novērtēt citā cilvēkā visu labo, cienīt un respektēt savu tuvāko.

Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja uz to, kādai jābūt Baznīcas kalpu pamatstājai. Apustulis Pāvils mudina nemitīgi atjaunot saņemto dāvanu (sal. 1 Tim 4, 14; 2 Tim 1, 6). Tas nozīmē, ka vienmēr skaidri jāapzinās, ka bīskapi, priesteri vai diakoni ir kļuvuši par tādiem nevis tāpēc, ka tie būtu gudrāki vai labāki par citiem, bet tikai pateicoties Dieva mīlestības dāvanai, pateicoties Svētā Gara spēkam, lai kalpotu Viņa tautas labā. Šī apziņa ir patiešām svarīga! Tā ir žēlastība, ko katru dienu jālūdz! Patiesi, gans, kurš apzinās, ka ir saņēmis savu kalpojumu, tikai pateicoties Dieva žēlsirdīgajai sirdij, nekad neizturēsies autoritāri, it kā visi būtu nolikti pie viņa kājām un kopiena būtu viņa īpašums vai personīgā valstība.

Pāvests vēlreiz atgādināja, ka viss ir dāvana. Viss ir Dieva žēlastība, un šī apziņa palīdz Baznīcas kalpam izvairīties no padošanās dažādiem kārdinājumiem – no kārdinājuma būt visu uzmanības centrā un paļauties tikai uz sevi, no augstprātības, lepnības vai tukšas godkāres. Bēdas tam bīskapam, priesterim vai diakonam, kurš domā, ka zina visu, ka viņam vienmēr ir pareizās atbildes uz visiem jautājumiem, un ka viņam neviens nav vajadzīgs – brīdināja Francisks. Tieši otrādi, Baznīcas kalpam jāapzinās, ka viņam pašam visvairāk ir vajadzīga Dieva žēlsirdība, un šī apziņa viņam palīdzēs izturēties pazemīgi un saprotoši pret citiem cilvēkiem. Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs aicināja ticīgos pateikties Dievam par bīskapiem, priesteriem un diakoniem un lūgties par viņiem, lai viņi vienmēr būtu Dieva vienotības un mīlestības dzīvais attēls.

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar aicinājumu iestāties vajāto kristiešu labā. „Ar lielām trīsām sekoju līdzi dramatiskajiem notikumiem, kas skar kristiešus, kuri dažādās pasaules malās tiek vajāti un nogalināti savas ticības dēļ”, sacīja Francisks. Visiem, kuri cieš no vardarbības, Svētais tēvs apliecināja savu garīgo tuvumu un aicināja Baznīcas ganus un ticīgos būt stipriem cerībā. Politiķus un visus labas gribas cilvēkus viņš mudināja apzināties to, cik ir svarīgi iestāties vajāto kristiešu labā. Viņiem ir tiesības no jauna atrast savās zemēs drošību un mieru, un brīvi apliecināt savu ticību – teica Francisks.

Vēršoties pie spāņu valodā runājošajiem ticīgajiem, pāvests izteica līdzjūtību visiem meksikāņiem sakarā ar vairāk nekā 40 studentu nolaupīšanu un nogalināšanu. Viņi kļuva par narkotiku tirgoņu un izplatītāju upuriem. Sakarā ar to, ka šajās dienās aprit 30 gadi kopš parakstīts miera līgums starp Argentīnu un Čīli, Francisks atgādināja, ka dažādas problēmas var atrisināt tikai tad, ja esam atvērti dialogam.
J. Evertovskis / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.