Konsekrētā dzīve liecina, ka arī šodien ir iespējams dzīvot kopā kā brāļiem

„Konsekrētās personas ir aicinātas sniegt pravietisku liecību,” – sacīja pāvests Itālijas Konsekrētās dzīves institūtu ģenerālpriekšnieku konferences locekļiem, kuri šajās dienās Romā piedalās gadskārtējā sanāksmē. Svētais tēvs uzsvēra, ka reliģiskā dzīve palīdz Baznīcai augt un pilnveidoties. Evaņģēlijs mums atgādina, ka „tas, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis” (Lk 14,33). Šis radikālisms tiek pieprasīts no katra kristieša. Tas ir arī aicinājums uz svētumu. Patiess pravietiskums nav ne ideoloģija, ne „modes kliedziens”, bet zīme, kam „pretī runā,” kā vēsta Evaņģēlijs. Arī Jēzus bija šāda zīme sava laika reliģiskajām autoritātēm: farizeju un saduceju vadītājiem, likuma un rakstu zinātājiem, sacīja pāvests.

Svētais tēvs pateicās par viņu darbu, kas palīdz iet uz priekšu pa apustuliskajā pamudinājumā Evangelii gaudium norādīto ceļu. Itālijas Konsekrētās dzīves institūtu ģenerālpriekšnieku konferences vadītājs apsveikuma uzrunā sacīja: „Mēs negribam cīnīties, lai uzvarētu kaujās, bet gribam kalpot cilvēkiem, ticot, ka Dievs liek uzdīgt, augt un izplatīties savai valstībai.” Francisks atzina, ka tas nav viegls uzdevums. Tas pieprasa sirds atgriešanos, pieprasa lūgšanu un adorāciju, pieprasa rūpes par svēto Dieva tautu, kas dzīvo perifērijās.

„Katra harizma, kas ir Svētā Gara dāvana, aicina mūs attālināties no sevis, lai centrā būtu tikai Jēzus Kristus. Harizmu mēs nedrīkstam glabāt kā destilēta ūdens pudeli, tai ir jānes augļi tieši šajā dzīves situācijā, kultūrā un vēsturē, kā māca mūsu institūtu dibinātāji,” – sacīja pāvests.

Uzrunas turpinājumā Francisks norādīja uz brālīgās dzīves nozīmi mūsdienu pasaulē, kur dominē individuālisma kultūra, kas sludina personiskās tiesībām. Šāda kultūra lēnām „saēd” sabiedrību, sākot ar tās primāro šūniņu, kas ir ģimene. Konsekrētā dzīve palīdz Baznīcai un sabiedrībai dziļāk apzināties, ka arī šodien ir iespējams dzīvot kopā kā brāļiem, un tas ir svarīgi! Kopienā dzīvo dažāda rakstura, vecuma un garīgās formācijas cilvēki, kas tomēr cenšas dzīvot kopā kā brāļi. Protams, ne vienmēr tas izdodas, tiek pieļautas daudzas kļūdas, jo visi esam grēcinieki, bet galvenais ir apzināties, ka esam kļūdījušies, lūgt piedošanu un dāvāt piedošanu. Tas dara labu Baznīcai, liekot tās miesā ritēt brālības asinīm, un tas dara labu arī visai sabiedrībai, – sacīja Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR