Kristiešu šķelšanās vājina spēju efektīvi sludināt Evaņģēliju
Ja mēs patiešām ticam Svētā Gara brīvai un pārbagātai darbībai, tad varam ļoti daudz
mācīties viens no otra – šo pārliecību, kas jau izteikta Franciska enciklikā „Evangelii
gaudium,” pāvests pauda 6. oktobrī tiekoties ar Pasaules Evaņģēliskās alianses kristiešiem.
Runājot par katoļu un evaņģēlistu attiecībām, kas, starp citu, daudzviet pasaulē ir
ļoti labas un brālīgas, Svētais tēvs aicināja novērtēt to, kas ir kopīgs un vieno
abas puses, kā arī mudināja drosmīgi meklēt jaunas evaņģelizācijas metodes.
Ar
visu savu sirdi un mīlestību kalpojot Evaņģēlijam, palīdzēsim Baznīcai nest aizvien
bagātīgākus augļus līdz visi „sasniegsim vienību ticībā un Dieva Dēla atzīšanā, vīra
briedumu, Kristus mūža pilnības mēru” (Ef 4, 13) – teica Francisks un paskaidroja,
ka tas, ko viņš saka, pamatojas Kristībā. Šis sakraments ir bagātīga dāvana, kas ir
kopīga katoļiem un evaņģēlistiem. Pateicoties tai, varam dzīvot nevis tikai horizontālā,
tas ir, laicīgās dzīves plāksnē, bet arī vertikālā, proti, esam piepildīti ar Svētā
Gara spēku. Kristības sakraments atgādina mums kādu fundamentālu patiesību, kas sniedz
lielu mierinājumu, proti, ka Kungs ar savu mīlestību un žēlastību vienmēr iet mums
pa priekšu. Viņš iet pa priekšu mūsu kopienām. Viņš iet pa priekšu un sagatavo to
sirdis, kuri sludina Evaņģēliju, un to, kuri pieņem šo pestīšanas Evaņģēliju. „Lasot
Svētos Rakstus, kļūst skaidrs, ka Evaņģēlija vēsts attiecas ne tikai uz personiskām
attiecībām ar Dievu. Arī mūsu mīlošā atbilde nedrīkst pārvērsties par maziem izolētiem
personiskiem žestiem attiecībā uz atsevišķiem trūkumcietējiem, par virkni darbību,
kuru mērķis ir tikai nomierināt sirdsapziņu. Vēsts ir Dieva valstība (sal. Lk 4, 43),
mīlestība uz Dievu, kas valda pasaulē” (Evangelii gaudium, 180). Dieva valstība
vienmēr mūs apsteidz. Tāpat kā mūsu sapratni pārsniedz Baznīcas vienotības noslēpums
- piebilda Francisks.
Pieskaroties šķelšanās jautājumam, pāvests norādīja,
ka tās kristiešu starpā ir bijušas jau kopš sākumiem un pastāv joprojām. Šķelšanās
vājina mūsu spēju izpildīt Kunga pavēli sludināt visām tautām Evaņģēliju (sal. Mt
28, 19-20). Tās aptraipa Kristus viengabalaino skaisto audeklu, bet tomēr pilnībā
nespēj iznīcināt to dziļo vienotību, ko visos kristiešos iesēj Dieva žēlastība (sal.
Unitatis redintegratio, 13). Šajā sakarā Francisks uzsvēra, ka kristīgās vēsts
sludināšanai, protams, būtu lielāks efekts, ja kristieši pārvarētu šķelšanās un varētu
svinēt kopā sakramentus, kopā izplatītu Dieva Vārdu un sniegtu liecību ar žēlsirdības
darbiem. Svētais tēvs arī pauda gandarījumu par to, ka daudzās zemēs starp katoļiem
un evaņģēlistiem pastāv brālīgas attiecības un laba sadarbība. Svarīgi, lai katrs
ticētu Svētā Gara darbības spēkam un, tādējādi, cits no cita daudz ko mācītos. Lai
otru labāk iepazītu, nepietiek tikai iegūt par viņu informāciju, bet vajag saskatīt
un pieņemt to, ko Svētais Gars viņā ir iesējis kā dāvanu arī mūsu labā.