Kas ir svēto sadraudzība?

Ikreiz, kad skaitām „Credo”, mēs apliecinām ticību arī „svēto sadraudzībai”. Tā ir viena no kristīgās ticības pamatpatiesībām, kurai pievērsās pāvests, uzrunājot 1. novembrī Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus. Viņš atgādināja, ka šī mēneša pirmās dienas ir īpašs ticības un lūgšanas laiks. Šajās dienās mēs pārdomājam par „pēdējām lietām”, jo 1. novembrī Baznīca svin Visu svēto svētkus, bet 2. novembrī atzīmē Visu ticīgo mirušo piemiņas dienu. Tādā veidā Baznīca, kas svētceļo virs zemes, apliecina, ka ir garīgi saistīta ar debesu Baznīcu. Šodien slavējam Dievu par neskaitāmajiem visu laiku svētajiem un svētajām – sacīja Francisks – par vīriešiem un sievietēm, kuri bija tādi paši kā visi cilvēki, vienkārši, dažreiz „pēdējie” pasaules acīs, bet „pirmie” Dieva skatījumā. Vienlaikus mēs pieminam jau arī savus dārgos mirušos tuviniekus un apmeklējam kapsētas. Doma par to, ka viņi ir kopā ar Dievmāti, apustuļiem, mocekļiem un visiem paradīzes svētajiem un svētajām, sniedz mums lielu mierinājumu.

Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka svēto sadraudzības avots ir ticība. Šī sadraudzība vieno visus, kuri, pateicoties Kristībai, pieder Kristum. Tā attiecas gan uz kristiešiem, kuri dzīvo šajā pasaulē, gan arī uz viņu saikni ar tiem, kuri jau ir mūžībā. Tā pārsniedz nāves robežas un iesniedzas mūžībā. Mūsu savstarpējā vienotība turpinās mūžīgajā dzīvē. Tā ir garīga vienotība. Tātad, tā pastāv starp tiem, kas svētceļo virs zemes, mirušajiem, kas tiek šķīstīti, un svētlaimīgajiem debesīs. Visi kopā veidojam vienu lielu ģimeni – vienu vienīgu Baznīcu.

Francisks atgādināja, ka šī brīnišķīgā saikne starp debesīm un zemi vislabāk īstenojas liturģijā un, sevišķi, Euharistijas svinēšanā. Euharistijā tiekamies ar dzīvo Jēzu un caur Viņu vienojamies ar saviem ticības brāļiem. Pāvests arī norādīja, ka svēto vidū pirmo un centrālo vietu ieņem Dievmāte. Tam, kurš grib sekot Jēzum pa Evaņģēlija ceļu, viņa ir drošs ceļvedis. Marija ir mīloša Māte, kurai varam uzticēt visas mūsu vēlmes un grūtības.

Pēc mariāniskās lūgšanas „Kunga eņģelis” Francisks aicināja ticīgos lūgties par Svēto pilsētu – Jeruzalemi, kas ir dārga ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem, kur pēdējo dienu laikā valda saspīlējums, lai tā vienmēr būtu par Dieva miera zīmi, pēc kā tik ļoti ilgojas visa cilvēce. Pāvests sveica arī skrējējus – tā sauktā „Svēto skrējiena” dalībniekus, kuri jau rīta agrumā pulcējās ap Vatikānu, lai piedalītos triju un desmit kilometru distancēs. Romas bīskaps pauda gandarījumu par šādu iniciatīvu, kas apvieno sportu, kristīgo liecību un humanitāros centienus. Noslēgumā viņš paziņoja, ka pēcpusdienā dosies uz Verano kapsētu, lai lūgtos par mirušajiem.

J. Evertovskis / VR