Kāda ir kristīgā zinātnieka misija?

Kāda ir kristīgā zinātnieka misija? – šajā jautājumā ielūkojās pāvests Francisks, 27. oktobra rītā uzrunājot Pontifikālās Zinātņu akadēmijas locekļus. Viņš mudināja klātesošos veicināt zinātnisko progresu, lai tādējādi uzlabotu visu cilvēku, sevišķi, nabagu dzīves apstākļus. Tikšanās notika sakarā ar emeritētā pāvesta Benedikta XVI krūšutēla svinīgo atklāšanu. To veidoja itāļu skulptors Fernando Delia. Viņa darbs atradīsies minētajā akadēmijā un būs kā cieņas un pateicības apliecinājums emeritētajam pāvestam par viņa lielo ieguldījumu zinātnes laukā.

Benedikts XVI ir izcils pāvests – sacīja Francisks. Viņš ir izcils, pateicoties savām spožajām prāta spējām, milzīgajam ieguldījumam teoloģijā, mīlestībai pret Baznīcu un visiem cilvēkiem, tikumiskajai dzīvei un dziļajai dievbijībai. Viņa patiesības mīlestība neaprobežojas ar teoloģiju un filozofiju. Tā ir atvērta zinātnei. Viņa mīlestība uz zinātni izpaužas rūpēs par zinātniekiem, nešķirojot viņus ne pēc rases, ne tautības, ne reliģiskās piederības. Francisks norādīja, ka Benedikts XVI bija pirmais pāvests, kurš uzaicināja Pontifikālās Zinātņu akadēmijas prezidentu piedalīties Bīskapu Sinodē par jauno evaņģelizāciju, jo apzinājās to, cik zinātnei ir liela nozīme mūsdienu kultūrā.

Pieskaroties minētās akadēmijas iepriekšējās dienās rīkotajā plenārajā sesijā aplūkotajam tematam par dabas jēdziena evolūciju, Francisks atgādināja, ka Dievs ir visur klātesošs. Viņš ir mūsu vidū. Kā raksta apustulis Pāvils, Viņā mēs dzīvojam, kustamies un esam (sal. Apd 17, 28). Dievs radīja visas būtnes un deva tām iespēju attīstīties saskaņā ar katrā no tām ieliktajiem iekšējiem likumiem, lai tādā veidā tās sasniegtu savu piepildījumu. Katrai būtnei ir sava autonomija un vienlaikus tām ir nodrošināta nemitīga Radītāja klātbūtne. Dievs nav nekāds burvis, Viņš ir Radītājs – uzsvēra pāvests. Pasaules izcelsmes pamatā nav haoss, bet Dieva mīlošais plāns. Tāpēc evolūcija nav pretrunā ar radīšanu. Runājot par cilvēku, sastopamies ar kādu jaunumu. Atšķirībā no visām citām būtnēm, Dievs cilvēku apveltīja ar brīvību. Viņš tam uzticēja atbildību par radīto pasauli. Ko šai sakarā būtu jāsaka par zinātnieka misiju?

Francisks norādīja, ka zinātniekam, sevišķi, ja viņš ir kristietis, pienākas izzināt jautājumus par cilvēces nākotni un kā brīvai un atbildīgai būtnei attiecīgi sagatavoties šai nākotnei, parūpēties par to un novērst dažādus draudus, kas varētu skart gan dabu, gan cilvēkus. Vienlaikus zinātniekam jāvadās no pārliecības, ka daba slēpj sevī milzīgas iespējas, ko tam ar savu prātu nepieciešams atklāt un brīvi izmantot, lai sasniegtu Radītāja gribēto attīstību un piepildījumu. Tātad, cilvēks, būdams ierobežota būtne, ar savu darbību ņemt dalību Dieva radīšanas plānā. Viņš ir apveltīts ar spējām veidot tādu pasauli, kas būtu piemērota viņam kā miesīgai un garīgai būtnei. Viņš ir spējīgs veidot humānu pasauli visu cilvēku, bet nevis tikai atsevišķu grupu vai priviliģētu šķiru labā. Pāvests atgādināja, ka ir svarīgi, lai zinātnieks uzticētos gan Dievam, gan arī savām cilvēciskā gara spējām. Tādā veidā viņš iegūs aizvien jaunas enerģijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka tad, ja cilvēks rīkojas tā kā viņam ienāk prātā, ignorēdams normas, ko Dievs ielicis savās radībās, viņš kļūst par iznīcinātāju. Tas, kurš mēģina ieņemt paša Dieva Radītāja vietu, grēko pret Dievu Radītāju.

J. Evertovskis / VR