Kāda ir pāvesta Franciska valoda?

„Pāvesta Franciska valoda” – referātu par šādu tematu Salamankas Pontifikālajā universitātē Madridē 16. oktobrī nolasīja Vatikāna radio žurnālists Alessandro Džizotti. Viņš izcēla piecus tematus – „Viss lielākam Dieva godam. Dieva pārsteigumi Franciska pontifikātā”, „Tai rītā Svētās Martas namā. Rīta homīlijas – pontifikāta pulsējošā sirds”, „Bez cilvēkiem nespēju dzīvot. Gana mīlestība pret savu tautu”, „Pāvests, par kuru runā autobusā. Saziņas neatliekamais izaicinājums” un „Trīs Rožukroņi katru dienu. Bergoljo – vīrs, kurš iegrimis Dievā”.

„Viss lielākam Dieva godam” – šo aicinājumu Francisks ir mantojis no Jēzus Sadraudzības dibinātāja, svētā Ignācija no Lojolas, kurš runāja par pārsteidzošo Dievu, nesalīdzināmi lielāku par mums, kurš tai pašā laikā mūs nenospiež ar savu lielumu, bet kuram ir nepieciešama mūsu niecība. Tas attiecas arī uz mūsdienu Baznīcu, kura dzīvo pārsteigumu pilnā laikā. „Paklausība Svētajam Garam pāvestam Franciskam ar uzticību liek raudzīties uz pasauli, arī daudzo ciešanu vidū, kuras plosa lielu cilvēces daļu,” teikts referātā. Tāpēc arī „Franciska pārsteigumi” nerodas no sevis, bet gan ir uzcītīgas izšķirošanas auglis. Tātad, viņa pārsteigumi ir Dieva pārsteigumi. Tie piešķir spēku Dieva tautai. Lielā mērā tie izpaužas rītos, Svētās Mises homīlijās. Pāvests ir vēlējies sākt dienu, satiekot ne tikai savu Kungu, bet arī daļiņu no Viņa tautas, tāpat kā to dara katrs priesteris.

Alessandro Džizotti ir viens no trim Vatikāna radio žurnālistiem, kuriem ar pāvesta homīlijām ir uzticēts iepazīstināt plašu klausītāju loku visā pasaulē. Balstoties uz šo žurnālistu sniegtajiem tekstiem, homīlijas tiek tulkotas visās radio valodu redakcijās.

Kāpēc šīs homīlijas, kuras tiek teiktas nedaudz pāri pulksten 7 no rīta, ir tik svarīgas, lai saprastu šo pāvestu – jautā žurnālists. Francisks pats savukārt ir atbildējis, ka homīlija ir stūrakmens, kas palīdz saprast, cik lielā mērā katrs gans ir tuvs savām avīm. Homīlija, tātad, nav skaista uzruna, kas sacerēta pie galda, bet tā izriet no tikšanās ar Jēzu Kristu. „Svētās Martas nama kapelā teiktās homīlijas ir no Evaņģēlija aizgūtās pērles,” uzstājoties Madridē, teica mūsu radio kolēģis.

„Bez cilvēkiem nespēju dzīvot,” tā Francisks ir attaisnojis savu nevēlēšanos pāriet uz apartamentiem Vatikāna pilī. Ganiem, viņa vārdiem runājot, ir jāstāv ne tikai ganāmpulka priekšā, bet arī vidū, lai to saglabātu vienotu, kā arī aiz ganāmpulka, lai neļautu kādam atpalikt un nomaldīties.

„Pāvests, par kuru runāt autobusā” – šim tematam ir sakars ar Bergoljo iecienīto pārvietošanās veidu Buenosairesā. Lai arī Romā tam radušies ierobežojumi, tomēr sabiedriskajā transportā neierobežoti „vizinās” viņa teiktie vārdi. „Vai dzirdēji, ko teica pāvests?” „Vai redzēji, ko viņš darīja?” Pats galvenais, ka šos jautājumus uzdod ne tikai vidējās, vai vecākās paaudzes cilvēki, bet arī jaunieši. Jau ar savu pirmo uzrunu uz Vatikāna bazilikas balkona Francisks ir ienācis kolektīvajā sarunā, neraugoties uz vecumu, vai kultūras sagatavotību.

Kāda ir Horhes Marijas Bergoljo valodas struktūra? Mūsu kolēģis apliecina, ka tai ir ignācisks ritms un franciskāņu stils. Franciska uzmanība parasti tiek veltīta trim galvenajiem punktiem, un tas nāk no svētā Ignācija garīgajām rekolekcijām. Viņa teikumi ir īsi, bez daudziem papildinājumiem, un izmantotie vārdi ir saprotami visiem. Vai tādā pašā veidā nav uzrakstīti arī Evaņģēliji? Džizotti atzīmē, ka Franciska valoda ir ļāvusi izpausties arī „brīnumam” – ārkārtējai tās izplatībai sociālajos medijos.

Svētais tēvs vienmēr atceras, ka konkrēts palīdzības veids, tai skaitā arī pasaules lielo konfliktu gadījumos, ir lūgšana. Viņš mudina lūgties gan par mieru dažādos pasaules reģionos, gan arī par sevi. Tie, kuriem ir laimējies ar viņu tikties, zina, ka atvadoties, viņš vienmēr aicina: „Palūdzies par mani!”

I. Šteinerte/VR