Vieglāk ir lūgties par žēlastībām, bet grūtāk ir slavēt Dievu. Slavēšana ir patiesā
prieka lūgšana, – sacīja pāvests ceturtdienas rīta dievkalpojumā. Uzrunājot Svētās
Martas nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks skaidroja Svēto Rakstu pirmo lasījumu.
Apustulis Pāvils aicina kristiešus Efezā slavēt un pateikties Dievam par saņemtajām
žēlastībām. Homīlijā Svētais tēvs uzsvēra, ka Dieva slavēšanā izpaužas cilvēka mīlestība
un nesavtība. Mēs bieži lūdzam palīdzību, atbalstu, izdziedināšanu, kā arī pateicamies
par visu, ko esam saņēmuši, bet retāk slavējam Dievu. Slavēšanas lūgšana ir mazāk
praktizēta, jo tā nav viegla, atzina pāvests. „To varam labāk saprast, kad dziļāk
pārdomājam, ko Dievs ir paveicis mūsu dzīvē. Viņā – Kristū – Dievs mūs ir izvēlējis
no pasaules radīšanas.” Francisks skaidroja, ka slavēšanas lūgšana piepilda mūs ar
prieku, mēs jūtamies laimīgi Dieva priekšā. Viņš aicināja atgriezties pie šāda veida
lūgšanas, kuras sākuma punkts ir fakts, ka Kungs mūs ir izvēlējies no pasaules radīšanas,
lai gan to saprast nav viegli.
Turpinot uzrunu, Svētais tēvs teica: „Mēs nevaram
ne izprast, ne arī iztēloties, ka Kungs mani pazīst jau no pasaules radīšanas, ka
mans vārds jau tad bija ierakstīts Viņa sirdī. Tāda ir patiesība! Tāda ir atklāsme!
Ja mēs tam neticam, mēs neesam kristieši! Iespējams, ka būsim piepildīti ar reliģiskām
jūtām, bet nebūsim patiesi kristieši! Kristietis ir Dieva sirdī izvēlēts no pasaules
radīšanas. Tāpēc šī pārliecība piepilda mūsu sirdis ar prieku: mēs esam izvēlēti!
Un tas stiprina mūsu pārliecību.”
Pāvests atgādināja, ka mūsu vārds ir ierakstīts
Dieva sirdī, tas atrodas Viņa klēpī, tāpat kā bērns atrodas savas mātes klēpī. Fakts
par izvēlēšanu piepilda mūs ar patiesu prieku. Šo patiesību pilnībā nav iespējams
izprast ne ar prātu, ne arī ar sirdi, bet, lai to vismaz daļēji izprastu, esam aicināti
iedziļināties Jēzus Kristus noslēpumā, Tēva mīlētā Dēla noslēpumā. Esam aicināti ieiet
misterium.
„Kad svinam Euharistiju, mēs ieejam noslēpumā, ko nespējam
pilnībā izprast: Kristus dzīvo, Viņš ir dzīvs, Viņš ir kopā ar mums, šeit, savā godībā,
visā savā pilnībā, un kārtējo reizi atdot par mums savu dzīvību. Katru dienu mums
ir jāmācās ieiet Kristus noslēpumā,” – aicināja pāvests.
Homīlijas noslēgumā
Svētais tēvs vēlreiz uzsvēra, ka slavēšanas lūgšana pirmām kārtām ir prieka lūgšana.
Tā ir arī piemiņas lūgšana, jo paturam prātā to, ko Kungs ir veicis mūsu dzīvē, ar
kādu iejūtību un mīlestību mūs vada, ar kādu pazemību Viņš noliecas pār mums, lai,
līdzīgi kā tēvs, kas noliecas pār savu dēlu, iemācītu mūs staigāt. „Tāpēc esam aicināti
lūgties uz Svēto Garu, lai Viņš palīdz mums ieiet noslēpumā, īpaši tad, kad svinam
Euharistiju,” – teica pāvests.