Apsveicot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests Francisks atgādināja,
ka 12. oktobrī altāru godā tika paaugstināts Konventālo franciskāņu tēvs Francisks
Zirano. Beatifikācijas svinības notika Sassari, Sardīnijas salā. „Jaunā svētīgā drosmīgā
uzticība Kristum ir īpaši izteiksmīga mūsdienās notiekošo kristiešu vajašānu kontekstā,”
sacīja Svētais tēvs. Francisks Zirano piedzima 1564. gadā Sassari pilsētā. Nomira
mocekļa nāvē 1603. gadā Algero. 39 gadu vecais franciskānis ieradās Algero, lai izpirktu
musulmaņu nolaupīto un verdzībai pakļauto klosterbrāli. Francisku apcietināja un piesprieda
nāves sodu. Kad dažādos veidos mēģināja piespiest pāriet islāmā, viņš stingri atteicās
un aicināja arī savus cietuma biedrus saglabāt ticību Kristum. Francisks nomira, ciešot
šausmīgas sāpes, kad dzīvam esot tika nodīrāta āda. Egzekūciju veica kāds grieķis,
bijušais kristietis, kurš pieņēma islāma ticību.
Beatifikācijas svinības vadīja
Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, kardināls Andželo Amato. Intervijā Vatikāna
Radio viņš pastāstīja, ka jaunais svētīgais ciešanas pieņēmis ar milzīgu pacietību
un pazemību, nepārtraukti piesaucot Jēzus un Marijas vārdus. Pēc aculiecinieku stāstītā
Francisks nomira prātam neaptveramās sāpēs, lūdzoties, lai Kungs pieņem viņa garu.
Ar salmiem piebāztā āda pilsētas vārtos tika izstādīta publiskām nievām. Svētīgais
Francisks Zirano, uz mēģinājumiem piespiest pāriet islāma ticībā, drosmīgi atbildēja:
«Esmu kristietis un svētā Franciska dēls, un tāds es vēlos būt līdz galam. Es lūdzu
Dievu, lai apgaismo jūsu prātus, lai jūs varētu Viņu pazīt». Un dziedāja skaļā balsī:
«Slavējiet Kungu, taisnīgo gari un dvēseles». „Arī šodien, 21. gadsimtā, tā dzied
daudzi kristieši zemēs, kur turpinās vajāšanas. Lai svētīgais Francisks palīdz arī
mums lūgties un piedot, bet neaizmirst, lai nekad vairs netiktu pieļautas šādas mežonīgas
mocības” – atgādināja kardināls Andželo Amato.