Mēs lūdzam daudzas lietas, taču vislielākā dāvana, ko Dievs var mums dot, ir Svētais
Gars – sacīja pāvests 9. oktobra rīta Svētās Mises homīlijā. Uzrunājot Vatikāna viesu
nama kapelā uzaicinātos ticīgos, Francisks atgādināja, ka Dievs ir ļoti žēlsirdīgs.
Viņš sniedz mums daudz vairāk nekā spējam lūgt un dāvā to, ko pat nebijām uzdrošinājušies
no Viņa prasīt. „Tas man lika padomāt par to, kāda ir Dieva žēlsirdība”, turpināja
pāvests. „Tā izpaužas ne tikai piedošanā, bet arī augstsirdībā, došanā pēc iespējas
vairāk… Mēs lūdzāmies: ‘Pievieno to, uz ko savā lūgšanā neuzdrošināmies cerēt’. Mēs
varbūt lūdzam to un to, bet Viņš mums dod vienmēr vairāk! Vienmēr, vienmēr vairāk”.
Francisks paskaidroja, ka Evaņģēlijā sastopamies ar trīs atslēgas vārdiem
– draugs, Tēvs un dāvana. Jēzus, stāstot līdzību par kādu vīru, kurš ar neatlaidīgu
lūgšanu no sava drauga dabū to, ko lūdz, apustuļiem parāda, kas ir lūgšana. Kāds vīrs
naktī ierodas pie sava drauga un lūdz palīdzību… Mūsu dzīvē daži ir tādi draugi, kuri
ir „zelta vērti”, kuri patiešām dod mums ļoti daudz. Citi ir vairāk vai mazāk labi
draugi. Jēzus iet vēl tālāk un runā par Tēvu. Kurš tēvs dotu savam dēlam čūsku, ja
viņš lūgs zivi? „Un ja jūs, kas esat ļauni, protiet saviem bērniem dot labas dāvanas,
tad cik gan vairāk jums dos Debesu Tēvs!”. Tātad, mums palīdz un dod mums to, ko lūdzam,
ne tikai mūsu draugs, bet arī Debesu Tēvs – turpināja pāvests. Dievs mūs ļoti mīl
un rūpējas par mums. Šajā kontekstā Jēzus grib mūs mudināt uz paļāvību. Viņš grib,
lai mēs vienmēr lūgtos ar paļāvību. Tāpēc Viņš skubina: „Lūdziet, un jums tiks dots,
meklējiet, un jūs atradīsies, klauvējiet, un jums tiks atvērts!” Lūk, tādai jābūt
lūgšanai! Mēs esam aicināti lūgt, meklēt un klauvēt pie Dieva sirds durvīm. Debesu
Tēvs tad dos mums savu Svēto Garu.
Tā ir dāvana, tā ir vislielākā Dieva dāvana
– atgādināja Francisks. Dievs nekad tev nedāvinās dāvanu, lietu, ko tu viņam lūdz,
to labi neiesaiņojis, nepievienodams tai klāt vēl kaut ko, kas to padarītu skaistāku.
Tas, ko Kungs, ko Tēvs dod mums pa virsu, ir Svētais Gars. Tēva īstā dāvana ir tā,
ko mēs savā lūgšanā neuzdrošināmies cerēt. Es lūdzu tādu žēlastību, prasu to un to,
klauvēju un daudz lūdzos… Ceru, ka man dos tikai to. Taču Tēvs man dod gan to, ko
lūdzu, gan arī vēl vairāk – Svētā Gara dāvanu.
Noslēgumā pāvests norādīja,
ka lūgšanā mēs vēršamies pie Dieva kā pie drauga, kurš ir mūsu dzīves ceļabiedrs.
Mēs vēršamies pie Tēva caur Dēlu Svētajā Garā. Mūsu draugs ir pats Jēzus. Viņš pavada
mūs un māca mūs lūgties. Mūsu lūgšanai jābūt trīsvienīga rakstura lūgšanai. Daudzreiz
dzirdam šādu sarunu: „Bet vai jūs ticat? Jā! Jā! Uz ko ticat? Uz Dievu! Un kas jums
ir Dievs? Dievs! Dievs!” Taču tāda Dieva nav – sacīja Francisks. „Neieļaunojaties!
Dievs ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Tās ir personas, nevis ideja. Jēzus ir mūsu ceļabiedrs,
kurš dāvā mums to, ko lūdzam. Tēvs par mums rūpējas un mīl mūs. Svētais Gars ir dāvana,
ko Tēvs mums dāvā pārpilnībā un pēc kā mūsu sirdsapziņa neuzdrošinās tiekties”. J.
Evertovskis / VR