Pāvesta lūgšanu nodomi oktobrī

Universālais Svētā tēva lūgšanu nodoms oktobrī ir veltīts mieram: Lai Kungs dāvā mieru tiem pasaules reģioniem, kurus visvairāk skar karš un vardarbība!

„Lai nekad vairs nebūtu kara, lai nekad vairs nebūtu kara!” – šis uzstājīgais sauciens atskanēja pār pāvesta Franciska lūpām 2013. gada 7. septembra lūgšanu vigīlijas laikā. Toreiz Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni 100 tk. cilvēku, lai lūgtos par mieru Sīrijā un visā pasaulē. Iniciatīvai atsaucās gan kristieši, gan arī nekristieši. „Kad cilvēks domā tikai par sevi, par savām interesēm un centrā noliek pats sevi, kad padodas varas un uzkundzēšanās kārdinājumam, kad ieņem Dieva vietu, tad visas attiecības tiek sabojātas, viss tiek izjaukts”, sacīja pāvests. „Tad paveras durvis vardarbībai, vienaldzībai un konfliktam”. Cīņa starp brāļiem turpinās arī šodien. No akmens laikmeta līdz pat trešajam gadu tūkstotim pamatā nekas nav mainījies. Atšķirība ir tikai tā, ka ieroči kļūst arvien modernāki un sirdsapziņas aizvien nejūtīgākas. Iznīcības, ciešanu un nāves sēšana ir kļuvusi par normālu parādību.

Ko mēs varam darīt? Vai cits ceļš ir iespējams? – jautāja Svētais tēvs. Vai mēs varam iziet no šī ciešanu un nāves apburtā loka? Vai pratīsim no jauna staigāt pa miera ceļiem? „Es gribētu, lai šovakar no visām pasaules malām mēs kliegtu: Jā, mēs visi to varam”, viņš turpināja. „Es gribu, lai katrs no mums, sākot ar vismazāko un beidzot ar vislielāko, līdz pat tiem, kuri ir aicināti valdīt pār nācijām, atbild: Jā, mēs to gribam!” Francisks paskaidroja, ka kristīgā ticība liek mums raudzīties uz krustu. Uzlūkojot krustu, varam salasīt Dieva atbildi. Tur vardarbībai netika atbildēts ar vardarbību, nāvei netika atbildēts ar nāvi. Krusta klusumā apklust ieroču troksnis un runā izlīgšana, piedošana, dialogs, miers. Svētais tēvs aicināja visus ielūkoties savas sirdsapziņas dziļumos un sadzirdēt tās balsi, kas aicina mūs pārvarēt savas savtīgās intereses un vienaldzību, un atvērties dialogam un izlīgšanai. Mieru var panākt tikai ar mieru – viņš uzsvēra. Miera atslēgas ir piedošana, dialogs un izlīgšana.

Evaņģelizācijas nodoms ir saistīts ar Pasaules Misiju dienu, kuru šogad atzīmēsim 19. oktobrī, un tas skan šādi: Lai Pasaules Misiju diena katrā kristietī atmodina dedzību, kas nepieciešama Evaņģēlija nešanai pasaulē!

Apustuliskajā pamudinājumā „Evangelii gaudium” (Evaņģēlija prieks) pāvests Francisks raksta: „Baznīca, kas ‘iziet’, ir kopiena, kas sastāv no mācekļiem-misionāriem, kuri uzņemas iniciatīvu, iesaistās, atbalsta, nes augļus un svin”. Svētais tēvs runā par misionāru izvēli, kas spēj pārveidot visu tā, ka paražas, stils, grafiki, runas veids un visas Baznīcas struktūras kļūtu par piemērotu gultni mūsdienu pasaules evaņģelizācijai, nevis Baznīcas pašsaglabāšanai. Struktūru pārveide, ko prasa pastorālā atgriešanās, var tikt saprasta tikai sekojoši: rūpēties, lai visas šīs struktūras kļūtu misionārākas, lai parastā pastorālā kalpošana visās tās formās būtu ekspansīvāka un atvērtāka, lai pastorālie kalpotāji vienmēr ieņemtu „iziešanas” nostāju un tādējādi tiktu veicināta pozitīva reakcija no visu to cilvēku puses, kuriem Jēzus piedāvā Savu draudzību. Kā Jānis Pāvils II savulaik teica Okeānijas bīskapiem: „Lai nepieļautu Baznīcas zināma veida noslēgšanos sevī, katra tās atjaunotnes pasākuma mērķim ir jābūt misijai”.

Draudze nav novecojusi struktūra – atgādina Francisks. Tai piemīt liela elastība, un tieši tāpēc tā var pieņemt ļoti dažādas formas, kas gan no prāvesta un kopienas prasa atvērtību un radošu pieeju. Kaut arī draudze noteikti nav vienīgā iespējamā evaņģelizējošā institūcija, tā turpinās būt Baznīca, kura dzīvo savu dēlu un meitu vidū, ja tikai spēs nemitīgi pārveidoties un pielāgoties. Tas var tā notikt, ja draudze patiešām ir kontaktā ar savu cilvēku ģimenēm un to dzīvi un nepārvēršas smagnējā, no ļaudīm atrautā struktūrā vai egocentriskā izredzēto grupā. Draudze ir Baznīcas klātbūtne uz vietām, vide, kurā notiek Vārda uzklausīšana, kristīgās dzīves izaugsme, dialogs, pasludināšana, dāsni žēlsirdības darbi, adorācija un celebrēšana. Ar visu savu darbību draudze iedrošina un veido savus locekļus kā evaņģelizācijas nesējus. Tā ir kopienu kopiena, svētnīca, kur izslāpušie tiek padzirdināti, lai varētu turpināt ceļu, tas ir centrs, kas pastāvīgi sūta pasaulē misionārus.

J. Evertovskis / Apostleshipofprayer