2014-10-02 14:16:12

Kādas ir manas attiecības ar sargeņģeli?


Sargeņģeļi eksistē. Tā nav pasaka. Viņi ir mūsu līdzgaitnieki, ko Dievs mums ir devis. Viņi nemitīgi mūs pavada – sacīja pāvests 2. oktobra Svētās Mises laikā. Homīlijā viņš mudināja, lai katrs no mums uzdodam sev jautājumu: Kādas ir manas attiecības ar sargeņģeli un vai es viņu klausu? Svēto sargeņģeļu liturģiskās piemiņas dienas lasījumi runā par eņģeli un par bērnu. Francisks atgādināja, ka Dievs katram no mums ir nolicis blakus sargeņģeli. Ja kāds no mums domātu, ka var iet uz priekšu savā dzīvē viens pats, viņš ļoti maldītos – brīdināja Svētais tēvs. Ja cilvēks domā, ka ir liels un pašpietiekams, tā jau ir augstprātība. Jēzus māca apustuļiem, lai viņi būtu kā bērni.

Evaņģēlijā lasām, ka mācekļi savā starpā strīdējās, kurš no viņiem ir lielākais. Runa ir par karjerismu. Pirmajiem bīskapiem bija šis karjerisma kārdinājums – atzina pāvests. Tas nav labs piemērs, tomēr tā ir realitāte. Tāpēc Jēzus mācīja, kādai jābūt viņu attieksmei, lai tā būtu pareiza attieksme. Apustuļiem jābūt kā bērniem, kuri ir atvērti, klausās, pieņem padomu un palīdzību. Lūk, tas ir pareizais ceļš! Tiem, kuri vairāk līdzinās bērnam, ir spējīgāki kontemplēt arī Debesu Tēva skaistumu. Šādi cilvēki ar atvērtu sirdi ieklausās sava sargeņģeļa balsī.

„Saskaņā ar Baznīcas tradīciju, mums visiem ir savs sargeņģelis, kurš mūs sargā un uzrunā”, turpināja Francisks. „Cik gan bieži esam dzirdējuši: Tev vajadzētu darīt tā un tā! Tā nedari! Esi uzmanīgs! To esam daudzreiz dzirdējuši. Tā ir šī mūsu ceļabiedra balss. Mēs varam būt droši, ka viņš ar saviem padomiem pavadīs mūs līdz pat dzīves beigām un tāpēc esam aicināti viņā ieklausīties, nepretoties viņam. Pretošanās, sacelšanās, griba būt neatkarīgiem skar mūs visus. Tā ir tā pati lepnība, kas piemita mūsu tēvam Ādamam paradīzē. Nesacelies! Seko viņa padomiem!”

Pāvests uzsvēra, ka neviens no mums nevar iztikt bez citiem. Neviens nevar iet uz priekšu vienatnē un neviens nedrīkst domāt, ka ir viens un pamests, jo katram no mums ir dots šis ceļabiedrs. Neklausīt viņa padomiem, neklausīt viņa balsi nozīmē teikt viņam: „Ej taču projām!” Dzīt savu ceļabiedru prom ir bīstami, jo neviens nevar būt par padomdevēju pats sev. Es varu dot padomus citam, bet nevaru dot padomus pats sev. Svētais Gars man dod padomus. Eņģelis man dod padomus. Tāpēc mums ir vajadzīgs sargeņģelis. Mācība par eņģeļiem nav pasaka. Tā ir dzīves īstenība. To sacīja pats Dievs: „Es sūtu tev priekšā eņģeli, lai viņš tevi sargātu un pavadītu tavā ceļā, lai tu nekļūdītos”.

Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja ticīgos pārdomāt dažas būtiskas lietas. „Šodien es gribētu uzdot jautājumu”, viņš sacīja. „Kādas ir manas attiecības ar sargeņģeli? Vai es klausos, ko viņš man saka? Vai no rīta pasaku viņam ‘Labrīt’? Vai lūdzu viņam: ‘Sargā mani, kamēr es guļu’? Vai sarunājos ar viņu? Vai lūdzu viņam padomu? Viņš ir man līdzās. Šodien katrs no mums atbildēsim uz šo jautājumu: ‘Kādas ir manas attiecības ar šo eņģeli, ko Kungs sūtīja, lai mani sargātu un pavadītu, un kurš vienmēr redz Tēva, kuš ir debesīs vaigu’”.
J. Evertovskis / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.