Vai uz harizmām Baznīcā lūkojamies kā uz kaut ko pozitīvu un skaistu, vai uztveram
to kā problēmu? Kā varam saskatīt un pieņemt harizmas? – uz šiem jautājumiem pāvests
sniedza atbildes 1. oktobra katehēzes mācībā. Tā bija veltīta tematam: Harizmas Baznīcā.
Dažādība un vienotība. Runājot par harizmām, ikdienas valodā ir pierasts ar šo vārdu
apzīmēt talantus, taču kristīgā skatījumā harizma izsaka kaut ko vairāk par talantiem
vai cilvēka dabiskajām spējām. Harizma ir Dieva dāvana, ko cilvēks saņem nevis priekš
sevis, bet lai nesavtīgi un ar mīlestību kalpotu citu labumam – paskaidroja Francisks.
Neraugoties uz Islāma valsts fundamentālismu izplatītajiem draudiem sarīkot Eiropā
teroraktus un pastiprinātajiem drošības mēriem ap Vatikānu, uz trešdienas vispārējo
audienci Svētā Pētera laukumā cilvēki tik un tā pulcējās kuplā skaitā un arī pāvests
nemainīja savu ieradumu braukāt atklātā automašīnā pa laukuma sektoriem. Svētceļnieku
pūlis viņu sagaidīja ar skaļām un sirsnīgām ovācijām.
Pirms doties uz katehēzi
Svētais tēvs ieradās Pāvila VI zālē, lai sasveicinātos ar tur sanākušajiem bērniem
ar īpašām vajadzībām. Vispārējās audiences norisi viņi pēc tam vēroja uz zālē izvietotajiem
lielajiem ekrāniem. Bērnus pavadīja sekulārinstitūta „Mazās mīlestības apustules”
locekles un asociācija „Mūsu ģimene”. Šogad institūts svin 60 gadu jubileju. Tā dibinātājs
svētīgais Luidži Monca nojauta nepieciešamību kompetenti un ar mīlestību atbalstīt
cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Francisks vēlēja, lai viņa harizma kalpo par piemēru
ģimenēm un tiem, kuri ieņem sabiedrībā atbildīgus amatus. Katehēzes mācībā skaidrojot,
kas ir harizma, pāvests pieminēja nupat notikušo tikšanos Pāvila VI zālē. Kas ir šī
asociācija, kas rūpējas par šiem bērniem ar īpašām vajadzībām? – viņš jautāja. „Šī
asociācija, šie cilvēki, šie vīrieši un sievietes ir saņēmuši harizmu aprūpēt bērnus
ar īpašām vajadzībām. Tā ir harizma”, sacīja Francisks.
Turpinot uzrunu, pāvests
norādīja uz kādu būtisku lietu, proti, cilvēks viens pats nevar saredzēt, vai viņam
ir harizma vai nav, un ja ir, tad kāda. Bieži vien dzirdam cilvēkus sakām: „Man ir
talants. Es protu ļoti labi dziedāt”. Diemžēl, neviens neuzdrošinās vienam otram no
viņiem pateikt, lai labāk paklusē, jo ar savu „dziedāšanu” tie citus moka. Tātad,
neviens nevar teikt pats no sevis, ka man ir tāda vai citāda harizma. Tāpēc lai katrs
no mums sev pajautā – mudināja Francisks. Vai ir kāda harizma, ar ko Kungs mani ir
apveltījis pateicoties sava Gara žēlastībai un ko mani brāļi, ticīgo kopienā ir saskatījuši
un šai ziņā iedrošinājuši? Kā es pret šo dāvanu izturos? Vai es ar to nesavtīgi kalpoju
citiem, vai nolaidīgi pret to izturos un beigās esmu to pat aizmirsis? Varbūt esmu
kļuvis iedomīgs un nonācis tik tālu, ka vienmēr žēlojos par citiem un pieprasu, lai
kopienā viss notiek pēc mana prāta? Tie ir jautājumi, ko mums būtu jāuzdod – atzina
pāvests, vēlreiz uzsverot, ka harizma ir Dieva dāvana.
Svētais tēvs atgādināja,
ka dāvanu dažādība Baznīcā ir laba un skaista lieta. Par to mums nevajadzētu satraukties.
Dievs apveltī savu Baznīcu ar harizmām, lai tā pieaugtu harmonijā, ticībā un Viņa
mīlestībā kā viena miesa, Kristus miesa. Tas pats Gars dod dažādas dāvanas un tas
pats Gars vieno visu Baznīcu. Francisks uzsvēra, ka par to mums vajadzētu priecāties
un pateikties Dievam, bet nevis būt greizsirdīgiem un šķelties. Apustulis Pāvils Pirmajā
vēstulē korintiešiem norāda, ka Dieva acīs visas harizmas ir svarīgas un tomēr neviens
nav neaizstājams (sal 12). Tas nozīmē, ka kopienā mēs esam cits citam vajadzīgi un
no saņemtās dāvanas ir īsts labums tikai tad, kad tajā dalāmies ar saviem brāļiem
un kalpojam citu labā. Pāvests piebilda, ka tad, kad Baznīca, kur ir liela dāvanu
dažādība, kādā jautājumā ir vienprātīga, tad tā nevar kļūdīties. Latīņu valodā to
apzīmē ar terminu „Sensus fidei”. Runa ir par ticības pārdabisku izpratni, ko dod
Svētais Gars, lai visi varētu atklāt Evaņģēlija būtību un iemācīties savā dzīvē sekot
Jēzum Kristum.
Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests aicināja
ticīgos īpaši šajā oktobra mēnesī skaitīt Rožukroni un lūgties par ģimenei veltītās
Bīskapu sinodes norisi. „Aicinu jūs pārdomāt Kristus dzīvi un darbību, raugoties uz
to ar Marijas skatienu”, viņš sacīja. Klātesošo svētceļnieku vidū bija 9 tk. Opus
Dei prelatūras locekļu, kuri piedalījās Alvaro del Portiljo beatifikācijas svinībās
Madridē. Tā kā 1. oktobrī Baznīca atzīmē sv. Terēzes no Bērna Jēzus liturģiskās piemiņas
dienu, Francisks mudināja lūgties, lai mēs spētu mīlēt Baznīcu un ar mīlestību pieņemt
visas tajā sastopamās harizmas. Šī karmelītu māsa nomira 24 gadu vecumā. Viņa mīlēja
Baznīcu, gribēja būt par misionāri un vēlējās, lai viņai būtu visas harizmas. Lūgšanā
viņa saprata, ka viņas harizma ir mīlestība. Svētais tēvs piebilda, ka ar šo spēju
mēs visi esam apveltīti. Katrs no mums ir spējīgs mīlēt. J. Evertovskis / VR