Mēs neesam bāreņi, mums ir divas Mātes – Marija un Baznīca

„Tāpat kā bez Marijas nebūtu Jēzus, tāpat arī bez Baznīcas mēs nevarētu iet uz priekšu”,” teica pāvests šīrīta dievkalpojumā Svētas Martas nama kapelā. Šodien Baznīca atzīmē Sāpju Dievmātes piemiņu. Pēc tam, kad iepriekšējā dienā, svētdienas liturģijā esam atcerējušies Jēzus godības pilno krustu, šodien raugāmies uz lēnprātīgo un pazemīgo Mariju. Vēstulē ebrejiem svētais Pāvils izceļ trīs spēcīgus vārdus. Viņš saka, ka Jēzus iemācījās, paklausīja un izcieta. Tas ir pretēji mūsu tēvam Ādamam, kurš nevēlējās iemācīties to, ko viņam lika Kungs, kurš nevēlējās ne ciest, ne paklausīt. Savukārt, Jēzus, lai arī būdams Dievs, sevi noliedza, pazemoja līdz pat kalpa stāvoklim. „Tāda ir Jēzus krusta godība,” teica pāvests:

„Jēzus ienāca pasaulē, lai iemācītos būt cilvēks, un būdams cilvēks, ietu kopā ar cilvēkiem. Viņš ienāca pasaulē, lai paklausītu, un paklausīja. Taču šo paklausību Viņu iemācīja ciešanas. Ādams iznāca no paradīzes ar apsolījumu, ar apsolījumu, kas ir turpinājies daudzus gadsimtus ilgi. Šodien ar paklausību, ar šo Jēzus sevis noliegšanu, ar pazemošanos, šis apsolījums ir kļuvis par cerību. Un Dieva tauta iet ar drošu apsolījumu. Arī Māte, „jaunā Ieva”, kā viņu sauc Pāvils, piedalās šai Dēla ceļā. Viņa iemācījās, cieta un paklausīja. Un kļuva Māte”.

Pāvests uzsvēra, ka arī tā ir mūsu cerība. Mēs neesam bāreņi, mums ir Mātes – Māte Marija, kā arī Māte Baznīca. Arī Baznīca iet to pašu Jēzus un Marijas ceļu: paklausības ceļu, ciešanu ceļu un tad, kad vēlas nemitīgi iemācīties Jēzus gājumu. Šīs divas sievietes – Marija un Baznīca, nes uz priekšu cerību, kas ir Kristus, tās dod mums Kristu, rada Kristu mūsos. Bez Marijas nebūtu Jēzus Kristus, bez Baznīcas mēs nevaram iet uz priekšu.

Francisks teica, ka līdzās šīm divām sievietēm un divām Mātēm – Marijai un Baznīcai, ir arī mūsu dvēsele. Stellas klostera abats, mūks Īzaks teica, ka dvēselei ir sieviešu dzimte un tā līdzinās Marijai un Baznīcai:

„Šodien, pie Kristus krusta raugoties uz šo sievieti, kas ir tik apņēmīga sekot savam Dēlam ciešanās, lai iemācītos pacietību, raugāmies uz Baznīcu un raugāmies uz mūsu Māti. Bez tam, raugāmies arī uz mūsu nelielo dvēseli, kas nekad nepazudīs, ja turpinās būt līdzīga šīm divām cēlajām sievietēm, kas mūs pavada dzīvē: Marijai un Baznīcai. Un tā kā mūsu tēvi ir iznākuši no paradīzes ar apsolījumu, šodien mēs varam iet uz priekšu ar cerību: cerību, ko mums dod mūsu Māte Marija, kas ir apņēmības pilna krusta pakājē, un mūsu svētā hierarhiskā Māte Baznīca”.

I. Šteinerte/VR