Jēzus atrodas cilvēku vidū un par mums lūdzas

„Jēzus atrodas cilvēku vidū, Viņš nav profesors, kurš runā no katedras,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē. Komentējot Evaņģēlija fragmentu, kas šodien skan universālās Baznīcas dievnamos, Svētais tēvs kavējās pārdomās par Jēzus dzīves trim brīžiem. Pirmais ir lūgšana. Jēzus visu nakti pavada, lūdzot Dievu. Jēzus par mums lūdzas. „Šķiet savādi, ka Viņš ir atnācis dot mums pestīšanu, ka Viņam pieder vara,” atzīmēja pāvests. „Viņš lūdz Tēvu. Un dara to bieži. Jēzus ir lielais Vidutājs”. Turpinot uzrunu, Francisks teica:

„Viņš ir pretim Tēvam šai brīdī, lūdzoties par mums. Un mums tāpēc ir jāpiemīt drosmei! Lai smagos grūtību, vai vajadzību, vai daudzu citu lietu brīžos domātu: „Bet Tu taču par mani lūdzies. Lūdzu, lūdzies par mani! Jēzus lūdz par mani Tēvu. Tas ir Viņa darbs šodien: lūgties par mums, par savu Baznīcu. Mēs to bieži aizmirstam, ka Jēzus par mums lūdzas. Taču tas ir mūsu spēks. Teikt Tēvam: „Bet ja Tu, Tēvs, uz mums neskaties, tad skatās Tavs Dēls, kas par mums lūdzas”. Jēzus lūdzas kopš pirmā brīža. Viņš lūdzās, kad bija zemes virsū un turpina lūgties tagad par katru no mums, par visu Baznīcu”.

Pēc lūgšanas, Jēzus izvēlas 12 apustuļus. Kungs tiem skaidri pasaka: „Nevis jūs mani izvēlējāties, bet es jūs izvēlējos.” Pāvests apgalvoja, ka šis nākamais brīdis dod mums drosmi: Es esmu izvēlēts, esmu Kunga izvēlēts! Kristību dienā Viņš mani izvēlējās. Un Pāvils, par to domājot, teica: „Viņš mani izvēlējās jau manas mātes klēpī.” Tātad, mēs, kristieši, esam izvēlēti:

„Tās ir mīlestības lietas! Mīlestība neskatās, vai cilvēka seja ir skaista, vai neglīta. Tā mīl! Un Jēzus dara to pašu: Viņš mīl un izvēlas ar mīlestību. Un izvēlas visus! Viņa sarakstā nav neviena „svarīgā” saskaņā ar pasaulīgajiem kritērijiem. Visi ir parasti cilvēki. Taču viņiem ir kopēja lieta: viņi ir grēcinieki. Jēzus ir izvēlējies grēciniekus. Viņš izvēlas grēciniekus. Un tā ir apsūdzība, ko Viņam izvirza likuma sargi, Rakstu zinātāji: „Šis iet ēst kopā ar grēciniekiem, runā ar netiklēm... „ Jēzus aicina visus! Atcerēsimies šo līdzību par kāzām – kad uzaicinātie neieradās, ko darīja nama saimnieks? Viņš sūta savus kalpus: „Ejiet un vediet mājās visus! Labos un ļaunos.” Jēzus izvēlas visus!”

Pāvests atgādināja, ka Jēzus izvēlējās arī Jūdu Iskariotu, kurš kļuva nodevējs. Vislielākais grēcinieks. Taču viņš bija Jēzus izvēlēts. Tad seko trešais brīdis: Jēzus ir tuvs ļaudīm. Daudzi nāk Viņu klausīties un vēlas tikt Viņa dziedināti. Viss pūlis centās Viņam pieskarties, jo no Viņa izrietēja spēks, kas dziedināja visus. Jēzus ir savas tautas vidū:

„Viņš nav profesors, skolotājs, mistiķis, kas attālinās no cilvēkiem un runā no katedras. Nē! Viņš ir cilvēku vidū. Viņš ļauj sev pieskarties. Ļauj uzdot sev jautājumus. Tāds ir Jēzus: Viņš ir tuvs cilvēkiem. Un šī tuvība Viņam nav nekas jauns. Viņš to izceļ savā darbošanās veidā, tā ir lieta, kas nāk no pirmās Dieva izvēles attiecībā pret savu tautu. Dievs saka savai tautai: „Padomājiet, kurai tautai ir Dievs, kas ir tik tuvs kā Es jums?” Dieva tuvība savai tautai ir Jēzus tuvība savai tautai”.

Noslēgumā pāvests sacīja, ka mūsu Skolotājs, mūsu Kungs ir tāds, kurš lūdzas, kurš izvēlas ļaudis un kurš nekautrējas būt ļaudīm tuvu. Un tas raisa mūsu uzticību Viņam. „Uzticēsimies Viņam tāpēc, ka Viņš lūdzas, ir mūs izvēlējies un ir mums tuvu!” aicināja Francisks.

I. Šteinerte/VR