Pāvests sveic kubiešus Kobres Dievmātes svētkos

Neilgi pirms Jaunavas Marijas dzimšanas dienas, 8. septembra, pāvests Francisks sveic Kubas katoļus, kas šai dienā īpaši godina savu debesīgo aizbildni – Kobres Dievmāti. Pāvests ir nosūtījis vēstuli Santjago de Kubas arhibīskapam-metropolītam Dionīzijam Guljermo Garsijam Ibanezam, kurā izsaka prieku par to, ka pirms dažām dienām Kobres Dievmātes statuja tika novietota arī Vatikāna dārzos. „Viņas klātbūtne raisa atmiņas par svētceļojošās Baznīcas maigumu un vitalitāti tais saules pielietajās Karību zemēs, kas vairāk nekā četrus gadsimtus vēršas pie Dieva Mātes ar šo skaisto titulu,” tā par Kobres Dievmāti raksta Francisks. Viņš piebilst, ka no El Kobres kalniem un tagad arī no Pētera sēdekļa šis nelielais un svētīgais attēls pacilā dvēseli tiem, kas viņu ar godbijību piesauc, jo viņa ved pie Jēzus, sava dievišķā Dēla.

Pāvests apliecina, ka Kobres Dievmātes svētkos viņš vienojas ar visiem kubiešiem, vēršot skatienu uz Jaunavas Marijas – „Mambisas” bezvainīgo sirdi, lai lūgtu žēlastības, lai novēlētu tai viņu dārgos tuviniekus un atdarinātu viņas pazemību. Francisks stāsta, ka ikreiz, lasot Svēto Rakstu fragmentus par Jaunavu Mariju, viņa uzmanību saista trīs darbības vārdi – priecāties, celties un nemitēties. „Priecājies” ir pirmais vārds, ar kuru eņģelis Gabriels sveicina Mariju. Cilvēku, kurš ir atklājis Jēzu, piepilda milzīgs prieks, kuru neviens nespēj atņemt. Kristus savējiem dod nepieciešamo spēku, lai nenoskumtu un nekristu izmisumā, domājot, ka problēmām nav atrisinājuma. Šīs patiesības vadīts, kristietis nešaubās, ka tas, ko viņš dara ar mīlestību, nes prieku. Prieks un cerība pārvar bailes un atver durvis daudzsološai nākotnei.

Otrs darbības vārds – „celties”. Marija cēlās un gāja pie Elizabetes. Viņa bija gatava palīdzēt, dāvāt sevi citiem. „Ja atdarināsim Mariju, mēs nepaliksim inerti, tādi, kuri zina tikai sūroties, vai arī uzveļ savu atbildību citiem,” raksta pāvests.

Trešais darbības vārds – „nemitēties”. Marija nemitējās slavēt Dievu par Viņa darbiem. Viņa uzticējās nevis saviem spēkiem, bet Dievam, kura mīlestībai nav robežu. Viņa palika kopā ar savu Dēlu, kuru visi bija pametuši. Kopā ar apustuļiem un citiem mācekļiem viņa nemitējās lūgties. Pāvests raksta, ka arī mēs, ticīgie, esam aicināti palikt Dieva mīlestībā un mīlestībā pret citiem. „Šai pasaulē, kurā tiek aizmestas mūžīgās vērtības un viss ir pārejošs, kur triumfē „lieto un izmet” princips, kur cilvēki baidās izvirzīt mērķus visai dzīvei, Jaunava mūs iedrošina būt vīriešiem un sievietēm, kas nemitējas darīt labu, kas tur doto vārdu un vienmēr ir uzticīgi. Tas ir tāpēc, ka ticam Dievam un Viņam uzticam mūsu un mums dārgo cilvēku dzīves centru,” raksta Francisks.

„Izjust prieku un dalīties tajā ar tiem, kas mums apkārt. Pacelt sirdi un nepadoties ļaunumam, nenovirzīties no labā ceļa, palīdzot tiem, kas ir ciešanu un nelaimju mākti – lūk, tā ir svarīga mācība, ko mums dod Kobres Dievmāte,” kubiešu ticīgajiem norāda pāvests Francisks.

I. Šteinerte/VR