„Evaņģēlijs ir jaunums, nebaidieties no pārmaiņām Baznīcā,” teica pāvests šīrīta Svētajā
Misē, piebilzdams, ka Jēzus no mums prasa atstāt novecojušas struktūras. Pie tam,
Francisks uzsvēra, ka kristietis nevar būt daudzu niecīgu likumu vergs, bet viņam
pastāvīgi ir jāatver sirds jaunajam mīlestības bauslim.
Rakstu zinātāji Jēzu
vēlas nostādīt neērtā situācijā, jautājot, kāpēc Viņa mācekļi negavē, taču Kungs
nekrīt lamatās un atbild, runājot par svētkiem un jaunumiem. Pāvests Francisks homīlijā
izmantoja šīsdienas Evaņģēlija fragmentu, lai pakavētos tieši pie Jēzus atnestā jaunuma,
kas prasa glabāt jaunu vīnu jaunos traukos:
„Jaunam vīnam jauni trauki. Tas
ir Evaņģēlija jaunums. Ko mums nes Evaņģēlijs? Prieku un jaunumu. Šie likuma doktori
bija ieslēgušies savos baušļos, savos priekšrakstos. Svētais Pāvils, runājot par tiem,
saka, ka pirms atnāca ticība, tas ir, Jēzus, mēs visi tikām sargāti kā cietumnieki.
Mēs bijām pakļauti likumam. Šis likums nebija ļauns. Mēs bijām sargāti, taču kā cietumnieki,
gaidot, kad atnāks ticība. Šī ticība, kam bija jāatklājas pašā Jēzū”.
Pāvests
atzīmēja, ka tautai bija likums, ko deva Mozus un vēlāk arī daudzi no šiem ieradumiem
un niecīgajiem likumiem, kurus ieviesa likuma zinātāji. Likums ļaudis sargāja, taču
kā cietumniekus. Un viņi gaidīja brīvību, definitīvo brīvību, ko Dievs savai tautai
deva caur savu Dēlu. Pāvests secināja, ka Evaņģēlija jaunums, tātad, ir atbrīvoties
no likuma:
„Kāds no jums varētu teikt: „Bet, tēvs, vai kristiešiem likums nepastāv?”
„Jā! Jēzus teica: Es nenāku, lai atceltu likumu, bet lai vestu to uz pilnību. Un likuma
pilnība, piemēram, ir Svētības, mīlestības likums, pilnīga mīlestība, tāda, ar kādu
mūs ir mīlējis Jēzus. Un kad Jēzus šiem cilvēkiem, šiem likuma sargiem pārmet, Viņš
tiem pārmet to, ka viņi tautu ir sargājuši nevis ar likumu, bet gan padarījuši to
par daudzu niecīgu likumu vergiem, par daudzu nenozīmīgu lietu vergiem, kuras ir likuši
tai pildīt”.
Pāvests piebilda, ka likuma sargi noteica lietas, ko darīt, nepieļaujot,
ka Jēzus mūs vada saskaņā ar jauno likumu, ar likumu, kuru Viņš parakstīja ar savām
asinīm. Pāvests norādīja, ka tas ir Evaņģēlija jaunums. Tie ir svētki, prieks un brīvība.
Tieši šo atbrīvošanu gaidīja tauta, kad tā tika sargāta ar likumu, taču kā cietumniece.
Francisks pasvītroja, ka tieši to Jēzus grib sacīt: „pie jaunuma, pie jaunuma – pie
jauna vīna jaunos traukos! Un nebaidieties mainīt lietas saskaņā ar Evaņģēlija likumu”:
„Pāvils
atšķir labi: likuma bērni un ticības bērni. Pie jauniem vīniem jaunos traukos. Un
tāpēc Baznīca mums prasa – visiem mums, dažas izmaiņas. Tā prasa mums atstāt novecojušas
struktūras. Tās nekalpo! Un ņemt jaunus traukus – tos, kas Evaņģēlijā. Nav iespējams
saprast piemēram, šo likuma zinātāju, šo farizejteologu mentalitāti – nav iespējams
saprast viņu mentalitāti ar Evaņģēlija garu. Tās ir atšķirīgas lietas. Evaņģēlija
stils ir atšķirīgs stils, kurš ved pie likuma pilnības. Jā! Taču jaunā veidā: tas
ir jauns vīns jaunos traukos.”
Homīlijas noslēgumā pāvests vēlreiz uzsvēra,
ka Evaņģēlijs ir jaunums. Evaņģēlijs ir svētki! Un saskaņā ar Evaņģēliju pilnībā var
dzīvot tikai tad, ja ir priecīga un atjaunota sirds. Francisks aicināja lūgties, lai
Kungs dod mums žēlastību likumu ievērot šādā veidā. Ievērot likumu – likumu, ko Jēzus
veda pie pilnības caur mīlestības bausli, caur baušļiem, kas ir ietverti Kalna svētībās.
Lai Kungs dod mums žēlastību nepalikt cietumniekiem, bet lai dod prieka un brīvības
žēlastību, kas ved mūs pie Evaņģēlija jaunuma.