Pāvesta lūgšanu nodomi septembrī

Universālais lūgšanu nodoms šomēnes ir veltīts cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem: Lūgsimies, lai tie, kuri cieš no kādas garīgas slimības, saņem mīlestību un palīdzību, kas viņiem ir nepieciešama cienīgai dzīvei.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2011. gadā publiskotajiem statistikas datiem, visā pasaulē ir aptuveni viens miljards cilvēku ar īpašām vajadzībām, no kuriem 80 % dzīvo jaunattīstības valstīs. Protams, grūti pateikt, cik no viņiem cieš tieši no garīgās attīstības traucējumiem, taču zināms, ka viņu ir miljoni. Garīgi slimie cilvēki visā pasaulē lielākā vai mazākā mērā piedzīvo dažāda veida diskriminācijas – sākot ar tiesībām piedzimt un beidzot ar aprūpes trūkumu, atstāšanu un apsmieklu. Tās ir visneaizsargātākās būtnes. Pāvests Francisks aicina visus kristiešus vispirms lūgties par šiem cilvēkiem, lai katrs no viņiem neatkarīgi no rasu, etniskās vai reliģiskās piederības saņemtu mīlestību, vajadzīgo uzmanību, atbalstu un aprūpi. Ne tikai veselie, bet arī garīgi slimie ir apveltīti ar personas cieņu, jo visi ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības. Tāpēc pienākas vienādi respektēt visu cilvēku personas cieņu. Lai nedomātu, ka minētais temats mūs neskar, varam uzdot sev vairākus jautājumus: Vai es pazīstu personīgi kādu cilvēku ar īpašām vajadzībām, tai skaitā, garīgi slimu cilvēku? Kādu liecību varu dot? Ko es varu darīt, lai uzlabotu šī cilvēka situāciju? Ko var iegūt sabiedrība, pieņemot šādus cilvēkus?

Pasaules Slimnieku dienā, 2006. gada 11. februārī, uzrunājot Svētā Pētera bazilikā sapulcējušos slimniekus un viņu pavadītājus, emeritētais pāvests Benedikts XVI sacīja: „Visi zinām, kā Jēzus iestājās cilvēka labā un dziedināja viņu pilnībā – viņa miesu, dvēseli un garu. Cilvēks ir viens vesels. Mēs varam un mums ir jāatšķir dažādas dimensijas, bet nedrīkstam tās atdalīt vienu no otras. Tāpat arī raugās Baznīca un šis skatījums iezīmē katolisko veselības aprūpes iestāžu un tajās strādājošo darbinieku darbību. Šajā brīdī īpaši domāju par ģimenēm, kurās ir kāds garīgi slims cilvēks. Būsim tām tuvi gan ar savām lūgšanām, gan dažādām iniciatīvām, ko Baznīca īsteno visās pasaules malās, īpaši tur, kur šajā ziņā manāmi trūkumi likumdošanā, kur nepietiek sabiedrisko struktūru, kur dabas katastrofas vai, diemžēl, kari un bruņotie konflikti rada cilvēkiem smagas psihiskās traumas. Tās ir nabadzības formas, kas piesaista Kristus, Labā Gana, un Baznīcas mīlošo uzmanību. Baznīcas žēlsirdīgā mīlestība ir nešķirami saistīta ar Kristus mīlestību un kalpo cietējas cilvēces labā”.

Evaņģelizācijas nodoms šomēnes uzsver to, cik nozīmīga ir kalpošana nabagiem: Lai, Dieva Vārda iedvesmoti, kristieši iesaistās kalpošanā nabagiem un cietējiem!

„Patiesais spēks, kas izmaina pasauli, ir žēlsirdība”, sacīja Benedikts XVI, 2010. gada 27. decembrī tiekoties ar trūkumcietējiem. Emeritētais pāvests toreiz pusdienoja kopā ar 250 nabagiem, kurus dažādos Romas namos aprūpē Mātes Terēzes dibinātās kopienas Žēlsirdības misionāres. Viņš aicināja vienmēr paturēt prātā, ka Dievs rūpējas par katru cilvēku. Dievs kļuva cilvēks, lai parādītu, ka mūs mīl. Viņš kļuva viens no mums, lai būtu mums līdzās, uzvarētu ļauno, atbrīvotu mūs no grēka, dotu mums cerību un atgādinātu, ka neesam vieni. Tāpēc vienmēr varam bez bailēm griezties pie Viņa.

Ja Dievs ir mīlestība, tad žēlsirdība ir spēks, kas izmaina pasauli. To spilgti apliecināja Māte Terēze no Kalkutas. Viņa bija žēlsirdīga pret visiem bez izņēmuma, bet jo īpaši pret nabagiem un pamestajiem. Jēzu, ko viņa pielūdza un saņēma Euharistijā, turpināja sastapt pilsētas ielās. Tādējādi pati kļuva par Jēzus dzīvo attēlu un izlēja uz cilvēka ievainojumiem Dieva žēlsirdīgās mīlestības žēlastību. Terēze apgalvoja, ka par galveno savā dzīvē uzskatīja to, ka var mīlēt Jēzu un kalpot Viņam, kalpojot trūkumcietējiem. Viņa ir Dieva pārveidotās eksistences redzamā zīme. Cilvēcisko ciešanu naktī viņa lika atspīdēt dievišķās mīlestības gaismai un daudzām sirdīm palīdzēja atrast to mieru, ko spēj dot vienīgi Dievs. Terēze skaidri parāda, ka, satiekot Jēzu, mūsu dzīve var pilnīgi izmainīties. Cilvēkam, kurš bieži vien meklē iluzorisku laimi, viņa ar savu rīcību atklāj, ka patiesais prieks meklējams sevis atdevē un nesavtīgā mīlestībā.

Pirms nepilniem trīs mēnešiem tiekoties ar Itālijas Žēlsirdības brālībām, pāvests Francisks atgādināja, ka šodien ļoti daudz runājam par nabagiem un palīdzības sniegšanu un mūsu rīcībā ir daudz statistikas datu par nabadzību. „Pārāk daudz vārdu, bet nekas netiek darīts! Tas ir risks”, viņš brīdināja. Tāpēc katram jāuzdod sev jautājums, ko es daru, lai atvieglotu trūkumcietēju situāciju. Svētais tēvs norādīja, ka ir svarīgi rīkoties, sniegt kristīgu liecību, iet pie cietējiem un tuvoties viņiem kā to darīja Jēzus.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta