Pāvests aicina visus korejiešus apzināties, ka viņi ir brāļi un māsas, viena ģimene un viena tauta

Svētā Mise par mieru un izlīgumu bija pāvesta Franciska vizītes Korejas Republikā pēdējais un, kā pats izteicās, tās kulminācijas punkts. Mjonndunas (Myeong-dong) katedrālē svinētā Euharistija, kurā piedalījās Dienvidkorejas prezidente Paka Geunhje (Park Geun-hye) un citas amatpersonas, notika latīņu un korejiešu valodā. Klātesoši bija arī reliģiju līderi, ar kuriem pāvests tikās pirms dievkalpojuma. Katedrāle nespēja uzņemt visus ticīgos. Daudzi stāvēja ārpusē, liturģijas norisei sekojot ar televīzijas ekrānu starpniecību.

Ienācis Mjonndunas Vissvētākas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas godam veltītajā katedrālē, Francisks uz brīdi apstājās pie pirmajā solā sēdošajām korejiešu sievietēm, kuras Otrā pasaules kara laikā bija spiestas sniegt seksuālos pakalpojumus japāņu karavīriem, Korejas pussalas okupantiem. 86 gadus vecā Kima Gundža un 88 gadus vecā Kang Il-kula pasniedza pāvestam fotogrāfijas, kas simbolizē viņu sapīgo pieredzi.

Itāliešu valodā teiktajā un korejiešu valodā tulkotajā sprediķī Svētais tēvs uzsvēra, ka Euharistija ir viņa vizītes kulminācijas punkts, un tai ir īpaša nozīme Korejas pussalā, kur jau 60 gadus pastāv šķelšanās un konflikts. Francisks skaidroja, ka Dieva dāvanas – izlīgums, vienotība un miers, ir cieši saistītas ar atgriešanās žēlastību, un mudināja visus aizdomāties, cik lielu uzmanību veltam tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība un atbalsts. Pāvests runāja arī par nepieciešamību atmest uzskatus, kurus izveidojušas aizdomas, konfrontācija un sāncensība. Viņš aicināja lūgties, lai Debesu Tēvs piedod mums mūsu grēkus. Kristus krustā atklājas Dieva spēks, kas palīdz „pārvarēt šķelšanās plaisas, dziedināt jebkura veida brūces un stiprināt brālīgās attiecības.”

Francisks aicināja korejiešus pilnībā paļauties Kristus krusta spēkam. „Pieņemiet Jēzus žēlastību un dalieties tajā ar citiem! Sludiniet Kristus pestīšanas vēsti savās mājās, savās kopienās un visās dzīves jomās,” – aicināja pāvests. Viņš mudināja ticīgos lūgt Dievu par jaunu iespēju rašanos dialogam, sarunām un domstarpību atrisināšanai, kā arī par to, lai visi korejieši aizvien dziļāk apzinātos, ka „viņi ir brāļi un māsas, vienas ģimenes un vienas tautas locekļi, kas runā tajā pašā valodā.” „Piedošana ir vārti, kas ved uz izlīgumu,” – klusinātā balsī teica pāvests.

Svētais tēvs aicināja katoļus arī turpmāk veicināt savstarpējo cieņu, uzticību un sadarbību savās draudzēs un diecēzēs. „Jūsu nesavtīgā mīlestība, uzticība, pašaizliedzīgais kalpojums un karitatīvā darbība veicina izlīgumu un mieru šajā valstī,” – sacīja pāvests. „Lai Kristus mācekļi Korejā veicina jaunās dienas atnākšanu, kad pār šo «rīta miera zemi» nolīs Dieva dāvātās izlīguma un miera žēlastības!” – aicināja Francisks. Tā bija viņa pēdēja uzruna vizītes laikā.

Ticīgie lūdzās par mieru pasaulē, lai Dievs stiprina visu cilvēku un tautu gribu piedot un meklēt nesaskaņu un konfliktu atrisinājumus; lai Baznīca, dzīvojot pasaulē, kur cieši savijis taisnīgums ar netaisnību, spētu atrast īsto ceļu. Ticīgie lūdzās arī par valstīm, kur plosās karš, lai naidīgums, skaudība, egoisms tiktu uzveikts ar piedošanu, mieru un pacietību, kā arī par tām tautām, kas smagi cieš vēsturisku, politisku, ekonomisku un reliģisku motīvu radīto šķelšanos dēļ. Netika aizmirsti arī nabadzīgie un sabiedrības atstumtie cilvēki. Savukārt pāvests Francisks no savas puses lūdzās par kardinālu Fernando Filoni, kuram „vajadzēja būt mūsu vidū,” un novēlēja Dieva aizbildniecībai viņa atbildīgo misiju Irākā.

„Irākā daudzi nevainīgi cilvēki ir izmesti no savām mājām. Kungs, lūdzam, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu tajās atgriezties,” – vizītes Korejā pēdējas dienas rītā mikroblogošanas vietnē „Twitter” ierakstīja pāvests Francisks.

Euharistijas svinību noslēgumā uzrunu teica Seulas arhibīskaps, kardināls Andrevs Jon Sūčungs. Viņš sirsnīgi pateicās pāvestam par tālā ceļa mērošanu uz sadalītu zemi, tikšanos ar jauniešiem, lūgšanu par mieru un izlīgumu Korejas pussalā. Sakristejā Svētais tēvs tikās un aprunājās ar katru no bīskapiem, kā arī pasvētīja piemiņas plāksni, kas tiks novietota Seulas arhidiecēzes jaunās kūrijas telpās. Pēc tam pāvests nokāpa Mjonndunas katedrāles kriptā, kur brīdi lūdzās pie mocekļu kapiem. Kriptā atrodas deviņu mocekļu mirstīgās atliekas, kuri atdeva savu dzīvību par Kristu laika posmā no 1839. līdz 1866. gadam.

Seulas lidostā notika īsa, vienkārša, bet ļoti sirsnīga atvadu ceremonija. Tajā netika teiktas uzrunas. Atvadīties no pāvesta bija ieradušies Dienvidkorejas valdības un Baznīcas pārstāvji. Plkst. 13.00 pēc Korejas laika jeb plkst. 7.00 pēc Latvijas laika pāvests uzsāka gandrīz 12 stundu ilgu lidojumu uz Romu, šķērsojot Korejas, Ķīnas, Mongolijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Slovākijas, Austrijas, Slovēnijas, Horvātijas un Itālijas gaisa telpu. Žurnālisti pauduši cerību, ka lidojuma laikā Svētais tēvs tiksies un atbildēs uz viņu jautājumiem.

18. augusta pēcpusdienā Korejas aviokompānijas „Korean Airlines” lidmašīna „Boeing 777” nolaidās Romas Čiampino lidostā. No turienes pāvests Francisks ar helikopteru ieradās Vatikānā, noslēdzot savu trešo ārzemju ceļojumu. Reizē tas ir arī 140. pāvestu ceļojums ārpus Itālijas robežām. Pirmais ārzemju ceļojumus uzsāka Pāvils VI. Sava pontifikāta laikā viņš veica 9 ceļojumus. Savukārt Jānis Pāvils II – 104 un Benedikts XVI – 24 ceļojumus.

„Paļaujieties Kristus krusta spēkam! Pieņemiet Viņa dāvāto izlīguma žēlastību un dalieties tajā ar citiem!” – šos aicinājuma vārdus „Twitter” kontā pāvests ierakstīja īsi pirms došanās ceļā. Tie bija atvadu vārdi korejiešu tautai.

S. Krivteža / VR