Pāvests aicina korejiešus drosmīgi liecināt par savu ticību

„Mocekļu mantojums iedvesmo visus labas gribas cilvēkus veidot taisnīgāku, brīvāku un labāku sabiedrību, sniedzot svarīgu ieguldījumu miera veicināšanā šajā valstī un visā pasaulē,” – teica Francisks pasludinot par svētīgiem Paulu Jun Dži Čonu (Paul Yun Ji-Chung) un viņa 123 biedrus. Vizītes Korejā trešās dienas rītā pāvests apmeklēja Seulas svētnīcu, kas uzcelta vietā, kur tika nogalināti 103 ticīgie. 1984. gada 6. maijā pāvests Jānis Pāvils II pasludināja viņus par svētiem. Šajā svētnīcā Francisks lūdzās un, divu jauniešu pavadīts, nolika ziedu vainagu. „Mocekļi mums atgādina, ka bagātībām, varai un privilēģijām nav lielas nozīmes: Kristus ir vienīgais patiesais dārgums,” – šorīt savā „Twitter” kontā ierakstīja pāvests Francisks.

Beatifikācijas svinības notika Kvannhāmuna laukumā, kas apvieno seno imperatora pili un vairākas valdības iestādes. Tas ir Dienvidkorejas galvaspilsētas simbols, senās, kā arī mūsdienu vēstures centrs. Ieeju Kvannhāmuna laukumā rotā iespaidīgi Austrumu stila vārti.

Katoliskā Baznīca Korejā priecājas par jaunajiem svētīgajiem. Pauls Jun Dži Čons mira mocekļa nāvē, jo sarīkoja mātei bēres katoļu ritā, un tas bija smags konfūcisma tradīciju pārkāpums. Svētīgo korejiešu laju vidū ir arī tēvs Džeims Ču Munmo (James Ju Mun-mo), ķīniešu priesteris, kurš ieradās Korejā un svinēja pirmo Svēto Misi. Viņš izcēlās ar misionāro dedzību. Svētīgais Džeims strādāja Korejā sešus gadus, un šajā laikā katoļu skaits pieauga līdz 10 tūkstošiem.

Beatifikācijas svinības, kurās piedalījās 800 tūkstoši ticīgo, notika latīņu un korejiešu valodā. Homīlijā Svētais tēvs uzsvēra, ka mocekļi, kuri satika Kristu pateicoties intelektuālajai zinātkārei un vēlmei meklēt patiesību, liecina par laju svarīgo nozīmi Baznīcas dzīvē. Viņi ir aicināti kļūt par svētuma un patiesības ieraugu, par zemes sāli un gaismu pasaulei. Pāvests atgādināja, ka arī šodien kristīgie laji sniedz drosmīgu ticības liecību, nereti riskējot ar savu dzīvību. „Mocekļi mudina mūs raudzīties uz pasaulē notiekošo Kristus gaismā. Viņi liek aizdomāties, vai ir kaut kas tāds, par ko mēs būtu gatavi ziedot savu dzīvību. Būt moceklim nozīmē būt Kristus lieciniekam,” – sacīja pāvests.

„Mocekļu piemērs mums māca, cik svarīga ir žēlsirbība ticības dzīvē, – skaidroja Francisks. – Mocekļu liecība Kristum atklājās caur Kristības sakramenta žēlastību, kas apgaismoja ceļu uz brālīgu dzīvi, kas izaicināja tolaik sastingušās sociālās struktūras. Viņi atteicās sadalīt mīlestības bausli: mīlestību pret Dievu un mīlestību pret tuvāko, kas mudināja viņus rūpēties par saviem brāļiem. Mocekļi mums atgādina, ka dzīvojam sabiedrībā, kur līdzās milzīgām bagātībām klusi izplešas drausmīga nabadzība; kur reti tiek uzklausīti nabadzīgo saucieni un kur Kristus joprojām aicina mīlēt un kalpot Viņam caur saviem brāļiem un māsām.”

„Ja mēs sekosim mocekļu piemēram un ticēsim Dieva vārdam, tad spēsim saprast iekšējo brīvību un prieku ar kādu viņi pieņēma nāvi. Redzam, ka šīs svinības ietver arī neskaitāmus anonīmos mocekļus, kuri atdeva savu dzīvību gan šajā valstī, gan citur pasaulē, īpaši pagājušajā gadsimtā, ciešot smagas vajāšanas Kristus vārda dēļ,” – piebilda Svētais tēvs.

„Katoliskā Baznīca Korejā ir izaugusi no mocekļu asinīm, kas mūsdienu sabiedrībai rāda labu un skaistu piemēru, sniedzot svarīgu ieguldījumu cilvēktiesību, miera un taisnīguma veicināšanā,” – sacīja Seulas arhibīskaps, kardināls Andrejs Joms Sū Džunna. Pēc dievkalpojuma pāvests atgriezās apustuliskajā nunciatūrā, kur bija paredzētas pusdienas un īsa atpūta.

Jau vēstīts, ka 15. augustā Dečonas sporta laukumā Francisks vadīja Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dievkalpojumu. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 tūkstoši ticīgo. Svēto Misi kopā ar pāvestu svinēja arī Astanas arhibīskaps Tomašs Peta. „Zinām, ka tā ir Franciska pirmā vizīte Āzijas kontinentā. Šodien Dečonā redzējām Baznīcas seju ar aziātu vaibstiem. Tā nav tikai misionārā Baznīca, kas darbojas svētā Andreja Kima un citu mocekļu zemē. Baznīca ir izaugusi, tā ir dedzīga un dzīva, un to redzējam dievkalpojuma laikā. Tā ir gaiša cerība šim kontinentam. Kaut arī katoļu skaits ir tikai 3 procenti, tomēr tas ir garīgais spēks, ko reprezentē Baznīca Āzijā. Tā parāda, ka Jēzus šeit būs aizvien vairāk iepazīts un mīlēts,” – sarunā ar mūsu kolēģiem teica arhibīskaps Tomašs Peta no Kazahstānas.

15. augusta pēcpusdienā Solmē pāvests tikās ar Āzijas Jauniešu dienu dalībniekiem. Atpakaļceļā Svētais tēvs apmeklēja 1960. gadā jezuītu dibināto Sogangas universitāti Seulā. Žurnāla „La Civiltà Cattolica” galvenais redaktors, tēvs Antonio Spadaro, kurš šajās dienās uzturas Seulā, pastāstīja, ka par augstskolas apmeklējumu pāvests esot paziņojis dažas stundas iepriekš. Francisku sagaidīja jezuītu noviči, profesori un studenti. Uzrunā Svētais tēvs norādīja uz garīgā iepriecinājuma nozīmi, kas ir viens no jezuītu garīguma elementiem. Pāvests atzina, ka cilvēki Baznīcā nereti saņem ievainojumus, dažreiz arī no priesteru puses. Viņš atkārtoja savu iepriekš teikto Baznīcas salīdzinājumu ar kara slimnīcu, atgādinot, ka priesteru un konsekrēto personu uzdevums ir nest cilvēkiem mieru, iepriecinājumu, kā arī dziedināt viņu brūces. „Jums jābūt priesteriem, ganiem, nevis valsts ierēdņiem. Un, kad esat konfesionālā, atcerieties, ka Dievs nekad nenogurst dāvājot mums piedošanu. Esiet žēlsirdīgi!”

Svētais tēvs priecājas par iespēju tikties ar jauno un drosmīgo katoļu kopienu Korejā. Tajā pašā laikā viņš mudina neaizmirst vajātos kristiešus Irākā. 16. augustā savā „Twitter” kontā pāvests Francisks ierakstīja: „Neaizmirsīsim kristiešu un citu vajāto iedzīvotāju kliedzienus Irākā.”

S. Krivteža / VR