Dieva žēlsirdība atjauno pasauli

Baznīca ir ļaudis, kuri kalpo Dievam un tuvākajam, – Kampobasso iedzīvotājiem teica pāvests. Sestdien, 5. jūlijā, Francisks veica vienas dienas vizīti Molizes reģionā. Tas ir viens no mazākajiem Itālijas dienvidu reģioniem. Tur pirms 800 gadiem dzimis pāvests Celestīns V. Līdzīgi kā citi Apenīnu pussalas reģioni, arī Molize cieš ekonomiskās krīzes smagās sekas. Franciska vizītes pirmais punkts bija tikšanās ar darba pasaules pārstāvjiem. Tā notika Molizes reģiona galvaspilsētas Kampobasso universitātē. Pāvesta uzruna bija atbilde uz mācību iestādes rektora un strādnieku pārstāves tektajiem vārdiem. Svētais tēvs runāja par personas un darba cieņu.

Par sociālajiem jautājumiem pāvests runāja arī dievkalpojuma laikā. „Katras darbības centrā ir jābūt personas cieņai. Kāpēc? Jo cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla. Baznīca ir ļaudis, kuri kalpo Dievam. Baznīca ir ļaudis, kuri dzīvo Dieva dāvātajā brīvībā. Īstu brīvību dāvā tikai Kungs. Runa ir par brīvību no grēka un jebkura veida egoisma. Jaunava no Nācaretes bija brīva, viņa nedomāja par sevi, bet savu uzmanību veltīja citiem, sniedzot tiem palīdzību. Viņa ir brīva Dieva brīvībā, kas īstenojas mīlestībā. Un šādu brīvību Dievs uzticēja arī mums. Mēs nedrīkstam to pazaudēt. Nedrīkstam pazaudēt brīvību godināt Dievu, kalpot Viņam un saviem brāļiem,” – teica Svētais tēvs.

Molizes iedzīvotājus viņš aicināja nepakļauties skumjām un skaudībai, kas traucē veidot brālīgas attiecības. Pēc dievkalpojuma Francisks apsveica Kampobasso katedrālē sapulcējušos slimniekus. Jau vēstīts, ka pusdienu maltīti pāvests dalīja ar katoļu karitatīvās organizācijas vadītā centra iemītniekiem. Pusdienās piedalījās vairāki desmiti trūkumcietēju.

Sestdienas pēcpusdienā pāvests ar helikopteru devās uz Kastelpetrozo Sāpju Dievmātes sanktuāriju, kas atrodas Izerņas rajonā, kur viņš tikās ar Molizes reģiona jauniešiem. Uzrunas galvenais temats bija personas cieņa un brīvības problēma. Francisks aicināja jauniešus pieņemt savā dzīvē Jēzu, sekot Viņam. Svētais tēvs runāja arī par dramatisko situāciju, kādu rada bezdarbs jauniešu vidū. Paaudze, kas nevar mācīties, ne arī strādāt, liecina par konkrētas valsts un pasaules zaudējumu. Pāvests aicināja būt savstarpēji izpalīdzīgiem, un neļaut nevienam nozagt viņu lielos sapņus.

Mīlestība ir spēks, kas šķīstī sirdis, atjauno savstarpējās attiecības, palīdz rast jaunas pieejas ekonomikā – sacīja Francisks. Viņa vizītes Molizes apgabalā, Itālijas dienvidos, galvenais notikums bija pāvestam Celestīnam V veltītā Jubilejas gada atklāšana. Tikšanās ar Izernijas pilsētas iedzīvotājiem notika katedrāles laukumā. Molize ir eremīta Pjetro del Morrone dzimtais reģions. 1294. gadā viņš tika ievēlēts par apustuļa Pētera pēcteci un pieņēma Celestīna V vārdu. Viņš bija stingri pārliecināts, ka Dieva žēlsirdība var pārveidot pasauli.

Pasludinot Jubilejas gadu, Francisks norādīja, ka tā laikā visiem būs plaši atvērtas Dieva žēlsirdības durvis. Žēlsirdība un piedošana nesaistās tikai ar dievbijību, garīgu mierinājumu. Tās cieši saistās ar jaunas pasaules realitāti – ar tādu pasauli, kur šīs pasaules labumi un darba augļi tiek sadalīti taisnīgi un kur nevienam netrūkst nepieciešamā. Tas ir iespējams, jo solidaritāte un dalīšanās ir brālības konkrēts rezultāts. Pieņemt Dieva žēlsirdību nenozīmē bēgt no realitātes un no šīs pasaules problēmām – uzsvēra Svētais tēvs. Tas nozīmē sekot Evaņģēlijam un visa centrā novietot cilvēku, darbu, ģimeni, bet nevis naudu un savu egoistisko labumu.

Pāvests Francisks skaidroja, ka viņa priekšgājējs Celestīns V tāpat kā Asīzes Francisks neaprobežojās tikai ar labiem padomiem vai dievbijīgu mierināšanu, bet izvēlējās iet pret straumi un pilnībā uzticējās Dievišķajai Providencei. Viņi saprata, ka pasaulei visvairāk ir vajadzīga Dieva žēlsirdība un piedošana. Tā nav sapņošana, ne ilūzija. Tieši šis ceļš vislabāk tuvina mūs visus taisnīgumam un mieram – norādīja Svētais tēvs. Viņš piebilda, ka Jubilejas gada mērķis ir pamudināt cilvēkus uz atgriešanos un žēlsirdības darbiem.

Pastorālās vizītes Molizes apgabalā laikā pāvests tikās arī ar ieslodzītajiem. Viņš atzina, ka visi grēkojam un krītam, taču svarīgi, lai mēs vienmēr celtos augšā un ietu tālāk uz priekšu. Dievs vienmēr mums piedod, Viņš domā par mums un mūs atceras. Viņa mīlestība ir uzticīga mīlestība. Paļāvība uz Viņu palīdz mums virzīties uz priekšu. Cerība uz Dievu ir cerība, kas mūs nekad nepieviļ. Francisks norādīja, ka ieliekot likumpārkāpēju aiz restēm, patiesībā, vēl neko neatrisinām. Svarīgi, lai tiktu darīts viss iespējamais, lai viņš atkal integrētos sabiedrībā. Svētais tēvs pastāstīja, ka ik pēc 15 dienām zvana uz Buenosairesas cietumu un sarunājas ar tur ieslodzītajiem jauniešiem. Viņš arī atklāja, ka šeit, tiekoties ar cietumniekiem, viņā iezogas jautājums „Kāpēc viņš, bet nevis es?” „Tā es to izjūtu. Tas ir noslēpums”, piebilda pāvests. Viņa vizītes Molizes reģionā moto bija: „Dievs nepagurst piedot”.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta