Kādas ir mūsu prioritātes? Darbs un ekonomika vai cilvēks un viņa personas cieņa?

Pāvests Francisks savu vizīti Molizes apgabalā sestdien, 5. jūlijā, iesāka ar tikšanos ar darba pasaules pārstāvjiem. Dievs grib, lai mēs, domājot par savu nākotni, būtu radoši – viņš uzsvēra. Tikšanās notika Molizes universitātes lielajā aulā, Kampobasso pilsētiņā. Pirms pāvesta uzrunas ievadvārdus teica akadēmiskās iestādes rektors, kā arī augsto viesi sveica lauksaimnieks Gabriele Maljeri un Fiat rūpnīcas strādniece Eliza Pjiermarino, kurai ir viens bērns un kura šobrīd gaida otro. Svētais tēvs svētīja viņas klēpi ar tajā esošo bērniņu. „Pateicos, ka dalījāties ar mani savās grūtībās un cerībās”, viņš sacīja, iesākot savu uzrunu. Kampobasso atrodas 230 km no Romas, uz Itālijas dienvidiem. Šis ir Franciska 5. ceļojums pa Itāliju. Pirms divām nedēļām viņš apmeklēja Kalabrijas apgabalu, kas atrodas arī valsts dienvidos. Tur viņš publiski pauda savu nostāju pret mafiju, bet šeit, Molizes reģionā, Svētā tēva galvenās rūpes – lai visiem cilvēkiem būtu darbs. Kampobasso viņš ieradās ar helikopteru.

Mūsu Dievs ir pārsteigumu Dievs. Turklāt, Viņš grib, lai mums pietiktu drosmes atstāt savas ierastās shēmas. Tikai tā mēs tiksim uz priekšu – norādīja pāvests. Viņš paskaidroja, ka tiekas ar darba pasaules pārstāvjiem universitātē tāpēc, lai apliecinātu, cik liela nozīme ir formācijai un pētnieciskajam darbam, lai spētu atbildēt uz jaunajiem sarežģītajiem jautājumiem, kas ir izvirzījušies līdz ar mūsdienu ekonomisko krīzi. Uzrunā Francisks pieskārās vairākiem izaicinājumiem: pirmkārt, nepieciešamībai pievērsties tādam attīstības procesam, kurā tiktu sargāta apkārtējā vide, otrkārt, nepieciešamībai spēt apvienot darbu ar ģimenes dzīvi; treškārt, nepieciešamībai spert konstruktīvus soļus, lai radītu darba vietas. Kas attiecas uz otro punktu, pāvests uzdeva jautājumu, vai mēs protam „zaudēt laiku” savu bērnu labā? Vai mēs ar viņiem spēlējamies? Šajā sakarā mums jāpārdomā, kādas ir mūsu prioritātes? Viņš atgādināja, ka svētdienai vajadzētu būt brīvai no darba. Mums jāizvirza par prioritāti nevis materiālās lietas, bet pašu cilvēku, nesavtību, draudzības attiecības citam ar citu, un ticīgajiem – attiecības ar Dievu un Baznīcu. Varbūt ir pienācis laiks pajautāt, vai strādāšana svētdienā sniedz mums patiesu brīvību? Ja Dievs ir pārsteigumu Dievs un ja Viņš sarauj ierastās shēmas, tādējādi sagādājot mums pārsteigumus, Viņš to dara, lai mēs kļūtu brīvāki. Viņš ir brīvības Dievs. Ja cilvēkam nav darba, tad problēma ir ne tikai nespēja iegūt dzīvošanai nepieciešamos līdzekļus un līdz ar to risks ciest badu, bet arī personas cieņa. Vislielākā problēma ir tā, ka cilvēkam tiek liegta iespēja nest mājās maizi. Viņš nevar nopelnīt savai ģimenei maizi un tas skar viņa cieņu. Tāpēc pāvests mudināja klātesošos vietējās valdības vīrus pielikt visas pūles, lai cilvēki varētu strādāt. Tas ir iespējams.

Pēc tikšanās ar darba pasaules pārstāvjiem, pāvests devās uz vietējo stadionu, kur notika Euharistijas svinības. Stadionā pulcējās vairāk nekā 20 tk. ticīgo, bet, ieskaitot tā apkārtni, kopumā uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies aptuveni 80 tk. cilvēku. Homīlijā viņš uzsvēra, ka Baznīcai jābūt pirmajai, kas sniedz mīlestības un žēlsirdības liecību. Laikā, kad valda liels materiālais un garīgais trūkums, ir svarīgi veicināt solidaritātes kultūru.

Pāvests skaidroja, ka Baznīca, pirmkārt, ir tauta, kas kalpo Dievam. Tā kalpo Dievam ar lūgšanu, adorāciju, Evaņģēlija sludināšanu un mīlestības liecību. Mēs visi esam aicināti veikt mīlestības kalpojumu – viņš uzsvēra. Mēs visi esam uz to aicināti ģimenē, draudzē, darba vietā, saskarsmē ar kaimiņiem utt. Tieši mīlestības liecība ir evaņģelizācijas zelta ceļš. Darba un cilvēka personas cieņas jautājumam Francisks pievērsās arī Svētās Mises homīlijā. Lai atrisinātu bezdarba problēmu, visiem jāpieliek pūles un visiem vajadzīga liela drosme. Īpaša atbildība par šo lietu gulstas uz attiecīgo institūciju pleciem, uzņēmējiem un finanšu sektora vadītājiem. Ikvienas perspektīvas un ikvienas darbības priekšplānā jāizvirza cilvēka personas cieņa. Visas citas intereses, lai cik tās būtu labas, ir otršķirīgas. Primārā lieta ir personas cieņa, jo katrs cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla – sacīja pāvests.

Otrkārt, Baznīca ir tauta, kas bauda Kunga dāvāto brīvību. Šajā kontekstā Svētais tēvs atgādināja, ka patiesā brīvība ir tā, ko dod Dievs. Tā ir brīvība no grēka, no dažādiem egoisma veidiem, brīvība dāvāt sevi citu labā un darīt to ar autentisku prieku. Tā ir brīvība, kas īstenojas mīlestībā. Tāpēc mēs nedrīkstam to zaudēt. Mēs nedrīkstam zaudēt brīvību pielūgt Dievu, kalpot Viņam un kalpot Viņam arī savos brāļos. Ja mēs kalpojam cits citam, tad Kungs mūs atbrīvo no ambīcijām, sāncensības, neuzticēšanās, skumjām, bailēm, iekšējā tukšuma, vientulības, žēlošanās, negatīvām emocijām, iekšējā rūgtuma, greizsirdības utt. Mēs esam vāji un grēcīgi, bet ja pielūgsim Kungu un kalposim saviem brāļiem, tad noteikti saņemsim patiesu iekšēju mierinājumu un prieku.

Pēc Euharistijas svinībām pāvests devās uz Kampobasso katedrāli, kur kādu brīdi palika adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā un lūdzās pie divu pagājušā gadsimta bīskapu kapiem. Pusdienu maltīti Svētais tēvs ieturēja „Eņģeļu namā” kopā ar Caritas aprūpētajiem nabagiem. Vizītes laikā viņš atklāja jauno namu – diecēzes karitatīvo struktūru. Pēcpusdienā pāvestam paredzēts apmeklēt vēl divas Molizes reģiona pilsētiņas – Kastelpetrozo un Izerniju, tikties tur ar jauniešiem, ieslodzītajiem, slimajiem, kā arī atklāt pāvestam Celestīnam V veltīto Jubilejas gadu. Pēdējā izcelsmes vieta ir Molizes apgabals. 1294. gada 5. jūlijā viņš tika ievēlēts par pāvestu. Jau gaidot ierodamies Francisku un gatavojoties viņa vizītei, šī Itālijas dienvidu reģiona ticīgie neatlaidīgi lūdzās, lai Kungs palīdz viņiem saprast, kāds ceļš ir ejams, lai nodrošinātu labāku dzīvi jau šodien un spožāku nākotni.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta