Šodien ir vairāk kristīgo mocekļu, nekā pirmajos gadsimtos
„Šodien ir vairāk kristīgo mocekļu, nekā pirmajos gadsimtos,” teica pāvests šīrīta
Svētās Mises homīlijā. Līdz ar to pāvesta svinētie publiskie rīta dievkalpojumi uz
laiku tiek pārtraukti. Tie atsāksies septembrī. Šodien Baznīca godina pirmo mocekļu
piemiņu, kas pēc Nerona pavēles 64. gadā nežēlīgā veidā tika nogalināti Vatikāna pakalna
pakājē. Lūgšana Svētās Mises sākumā atgādina, ka ar mocekļu asinīm Kungs ir darījis
auglīgus pirmos Romas Baznīcas asnus. „Runa ir par stāda augšanu” atzīmēja pāvests,
„un tas liek domāt par to, ko teica Jēzus: Debesu valstība ir kā vīrs, kas zemē iesēja
sēklu, un pēc tam devās mājās. Neraugoties uz to, vai viņš gulēja, vai bija nomodā,
sēkla auga un kļuva par Dieva valstību, kļuva par Baznīcu, pateicoties Svētā Gara
spēkam un kristiešu liecībai.
„Zinām, ka nav izaugsmes bez Gara: Viņš ir tas,
kurš veido Baznīcu, un Viņš Baznīcai liek augt. Viņš sasauc Baznīcas kopienu. Taču
ir nepieciešama arī kristiešu liecība. Un kad lietas nonāk tiktāl, ka vēsturiskie
apstākļi mums prasa spēcīgu liecību, tad mocekļi ir tie, kas ir vislielākie liecinieki.
Un Baznīca tiek slacīta ar mocekļu asinīm. Un tas ir moceklības skaistums. Sākas ar
liecību, dienu pēc dienas, un var beigties līdzīgi Jēzum, pirmajam moceklim, pirmajam
lieciniekam, uzticīgam lieciniekam – ar asinīm”.
Taču ir nosacījums, lai liecināšana
būtu patiesa,” piebilda pāvests. „Tai ir jābūt bez nosacījumiem”:
„Esam klausījušies
Evaņģēliju par to, ka viens vīrs būtu gatavs sekot Kungam, taču ar noteikumu: iet
un apglabāt savu tēvu. Taču Kungs viņu apstādina: „Nē!” Liecība ir bez noteikumiem.
Tai ir jābūt nelokāmai, ir jābūt noteiktai, ir jābūt tai valodā, kādu mums māca Jēzus:
„Jūsu valodai ir jābūt „jā, jā, nē, nē”. Tā ir liecināšanas valoda.”
„Šodien,”
turpināja pāvests Francisks, „raugāmies uz šo Romas Baznīcu, kas aug, mocekļu asiņu
slacīta. Taču ir taisnīgi, ka šodien domājam arī par daudzajiem mūsdienu mocekļiem,
daudzajiem mocekļiem, kas atdod savu dzīvību par ticību.” „Ir tiesa, ka daudzi kristieši
tika vajāti Nerona laikā, taču šodien viņu nav mazāk,” uzsvēra Francisks.
„Šodien
Baznīcā ir daudzi mocekļi, daudzi vajātie kristieši. Padomāsim par Tuvajiem Austrumiem,
par kristiešiem, kuriem ir jābēg no vajāšanām, par kristiešiem, ko ir nogalinājuši
vajātāji. Arī par tiem kristiešiem, kurus padzen elegantā veidā, ar baltiem cimdiem
– arī tās ir vajāšanas. Šodien Baznīcā ir vairāk liecinieku, vairāk mocekļu, nekā
pirmajos gadsimtos. Un šajā Misē, pieminot mūsu godības pilnos priekštečus šeit, Romā,
padomāsim arī par mūsu brāļiem, kas dzīvo vajāti, kas cieš un kas ar savām asinīm
liek augt daudzām mazo Baznīciņu sēklām, kas tikko dzimst. Lūgsimies par tām un arī
par mums pašiem!”