Dievs mums vienmēr ir priekšā, lai uzņemtu mūs savā sirdī, savā mīlestībā

„Dievs ir maigais Tēvs, kas mūs mīl un tur pie rokas,” teica pāvests šīrīta Svētās Mises homīlijā – dienā, kad Baznīca svin Vissvētās Jēzus Sirds svētkus. „Dievs negaida, bet dod, nerunā, bet darbojas. Dievs dod žēlastību, prieku sava Dēla sirdī svinēt savas mīlestības lielos darbus,” teica pāvests. Viņš apgalvoja, ka šodien ir Dieva mīlestības Jēzū Kristū svētki. Tā ir Dieva mīlestība pret mums, Dieva mīlestība mūsos.

„Ir divas mīlestības iezīmes,” teica pāvests. „Pirmā mīlestības iezīme izpaužas tad, kad vairāk tiek dots, nekā saņemts. Otrā – mīlestība darbos vairāk nekā vārdos.” Lai saprastu Dieva mīlestību, cilvēkam ir jāmeklē dimensija, kas ir pretēja bezgalīgajam lielumam. Tā ir niecība, sirds niecība. Mozus ebreju tautai skaidro, ka Dievs to ir izvēlējis tāpēc, ka tā bija vismazākā no visām tautām. Savukārt Jēzus Evaņģēlijā slavē Tēvu par to, ka Viņš ir apslēpis dievišķās lietas varenajiem un atklājis tās mazajiem. Tātad, kā norādīja pāvests, tas, ko Dievs meklē pie cilvēka, ir tēva un bērna attiecības. Viņš noglāsta cilvēku un tam saka: „Es esmu ar tevi”.

„Tas ir Kunga mīlestības maigums. Tas ir tas, ko Viņš uz mums izstaro un dod spēku mūsu maigumam. Taču, ja mēs jūtamies stipri, nekad mums nebūs Kunga glāstu pieredzes, Kunga glāstu, kas ir skaisti, tik skaisti… „Nebaidies, es esmu ar tevi, es vedu tevi pie rokas…” Tie visi ir Kunga vārdi, kas liek mums saprast to noslēpumaino mīlestību, kura Viņam ir pret mums. Un kad Jēzus runā par sevi, tad saka: „Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi”. Arī Viņš, Dieva Dēls, pazeminās, lai saņemtu Tēva mīlestību”.

Vēl viena īpaša Dieva mīlestības zīme ir tā, ka Viņš mūs pirmais ir mīlējis. Viņš vienmēr ir pirms mums, Viņš mūs gaida, apliecināja pāvests Francisks. Svētais tēvs aicināja lūgt Dievam žēlastību „ienākt šajā, tik noslēpumainajā pasaulē, lai mūs pārsteigtu Viņa mīlestība un lai mēs staigātu mierā ar šo mīlestību, kas dod mums prieku, un kā bērnus pie rokas ved pa dzīvības ceļu.

„Kad mēs ierodamies, Viņš ir. Kad Viņu meklējam, Viņš mūs ir meklējis jau pirms tam. Viņš vienmēr ir mums priekšā, mūs gaida, lai uzņemtu savā sirdī, savā mīlestībā. Un šīs divas lietas var palīdzēt mums saprast Dieva mīlestības noslēpumu ar mums. Lai izpaustos, Viņam ir vajadzīga mūsu niecība, mūsu pazemināšanās. Un Viņam ir vajadzīgs arī mūsu izbrīns, kad Viņu meklējam un atrodam jau gaidot”.

I. Šteinerte/VR