Kristietība ir praktiska reliģija

„Maz vārdu, vienkārši, bet praktiski vārdi visiem, jo kristietība ir praktiska reliģija. Tā nav filozofēšanai, bet praktizēšanai, darīšanai,” teica pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Francisks rosināja, lai šodien, ja atrodam laiku, paņemam rokās Svēto Rakstu grāmatu un atveram Mateja Evaņģēlija 5. nodaļu, kuras sākumā ir šīs svētības. 25. nodaļā ir citas. Svētais tēvs ieteica pārlasīt tekstu vairākas reizes, jo tajā ir ietverta visa svētuma programma.

Svētības ir kristieša dzīves programma, viņa identitātes karte. Pāvests savu homīliju veltīja intensīvai meditācijai par šīsdienas Evaņģēlija lasījumu – Kalna svētībām. „Ja kāds grib jautāt, kā kļūt par labu kristieti, tad, lūk, šeit ir atbilde,” norādīja Francisks. Viņš atzina, ka Jēzus mums liek darīt lietas, kas ir tik pretējas tām, ko dara pasaule. Svētīgi nabadzīgie garā! „Bagātības,” brīdināja pāvests, „neko tev nenodrošina. Vēl jo vairāk – ja sirds slīgst bagātībās, tā ir pārāk apmierināta ar sevi, un Dieva Vārdam tajā vairs nav vietas.” Svētīgi tie, kas raud, jo viņi tiks mierināti.

„Taču pasaule saka, ka skaistais dzīvē ir prieks, laime, izklaides. Tā pavērš seju uz citu pusi, kad sastopas ar slimībām, sāpīgām problēmām ģimenē. Pasaule nevēlas raudāt, sāpīgas situācijas tā cenšas ignorēt, apslēpt. Tikai tas, kurš redz lietas tādas, kādas tās ir, un raud par tām savā sirdī, ir laimīgs un tiks mierināts. Mierināts ar Jēzus, nevis ar pasaules mierinājumu. Svētīgi lēnprātīgie šai pasaulē, kas jau no sava sākuma ir bijusi karojoša pasaule, pasaule, kur notiek strīdi, kur visās vietās valda ienaids. Un Jēzus saka: nē kariem, nē ienaidam, bet jā mieram un lēnprātībai.”

„Ja esmu lēnprātīgs, tad par mani padomās, ka esmu muļķis, taču lai domā,” teica pāvests, „un esi lēnprātīgs, jo ar šo lēnprātību iemantosi Zemi.” Svētīgi tie, kas ir izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, svētīgi tie, kas cīnās par taisnību, lai pasaulē būtu taisnība. Pāvests atzina, ka ir pārāk viegli kļūt korumpētiem, sekot ikdienas politikai pēc principa „do ut des”. Taču Jēzus saka: „Svētīgi tie, kas cīnās pret šīm netaisnībām! Svētīgi žēlsirdīgie, jo viņi iemantos žēlsirdību. Žēlsirdīgie, kuri piedod, kas saprot, ka cits var kļūdīties. Jēzus nesaka :”Svētīgi tie, kuri atriebjas.

„Svētīgi tie, kuri piedod, kuri ir žēlsirdīgi. Jo mēs visi esam tie, kam piedots! Visiem mums ir piedots. Un tāpēc svētīgs ir tas, kurš iet pa šo piedošanas ceļu. Svētīgi sirdsšķīstie, kuriem ir vienkārša, skaidra, neaptraipīta sirds, sirds, kas prot mīlēt ar tik skaisto šķīstību. Svētīgi miera strādnieki. Taču mēs esam tik pieraduši būt par kara strādniekiem, vai vismaz par nesapratnes strādniekiem! Kad izdzirdu kaut ko no viena un eju pie otra, un tam pastāstu, pie tam, jau ar nākamo, paplašināto „izdevumu”… Tenku pasaule. Šie cilvēki, kas tenko, kas nenes mieru, ir miera ienaidnieki. Viņi nav svētīgi!”

Svētīgi, kurus vajās taisnības dēļ! „Cik gan cilvēku tiek vajāti, tiek vajāti tikai tāpēc, ka viņi cīnās par taisnību” atzīmēja pāvests. Viņš uzsvēra, ka Kalna Svētību programma ir gan ļoti vienkārša, gan reizē arī ļoti grūta. „Ja mēs vēlētos kaut ko vairāk, Jēzus mums dod arī citus norādījumus,” sacīja Francisks, „Viņš dod protokolu, pēc kura mēs tiksim tiesāti”. Tas ir atrodams Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā. „Es biju izsalcis un jūs mani paēdinājāt. Es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert. Es biju svešinieks, un jūs mani pieņēmāt. Es biju kails un jūs mani apģērbāt. Es biju slims un jūs mani apmeklējāt. Es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis.” „Ar šīm divām lietām,” teica pāvests, „ar Kalna svētībām un Mateja Evaņģēlija 25. nodaļu, mūsu kristīgo dzīvi varam dzīvot svētuma līmenī.”

„Maz vārdu, vienkārši vārdi, bet praktiski vārdi visiem, jo kristietība ir praktiska reliģija: tā nav filozofēšanai, tā ir praktizēšanai, darīšanai. Šodien, ja jums mājās ir nedaudz laika, paņemiet Evaņģēliju, Mateja Evaņģēliju, 5. nodaļu, kuras sākumā atrodas šīs Svētības. 25. nodaļā, savukārt, ir citas. Un jums nāks par labu tās izlasīt vienreiz, divreiz, trīsreiz. Izlasīt to, kas ir svētuma programma. Lai Kungs mums visiem dod žēlastību saprast šo savu vēstījumu!”

I. Šteinerte/VR