Nekad neaizmirst savu pirmo iemīlēšanos

Kā ir ar manu pirmo mīlestību? Vai es joprojām esmu tevī iemīlējies? Vai esmu tikpat ļoti tevī iemīlējies kā sākumā? Vai esmu ar tevi laimīgs, vai varbūt tevi ignorēju? – šos jautājumus uzdeva pāvests, uzrunājot 6. jūnija rītā uz Svēto Misi Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos. Viņš tos adresēja ne tikai laulātajiem, bet arī priesteriem un bīskapiem. Šodienas Evaņģēlijs runā par Jēzus sastapšanos ar Pēteri, kuram trīs reizes Kungs uzdod jautājumu: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Tādā veidā Jēzus gribēja pievērst apustuli pirmajai mīlestībai – norādīja Francisks.

„Kāda ir mana mīlestība? Vai tā līdzinās pirmajai mīlestībai? Tas ir jautājums, ko es uzdodu pats sev, saviem brāļiem bīskapiem un priesteriem”, turpināja Svētais tēvs. „Vai es esmu tikpat ļoti iemīlējies kā pirmajā dienā? Varbūt darbs un rūpes liek man raudzīties mazliet uz citu pusi un kaut kur aizmirst šo mīlestību? Jā, laulātie strīdas. Viņi plēšas. Tas ir normāli. Taču kad nav mīlestības, tad vairs nestrīdas, tad sarauj attiecības”. Šajā kontekstā pāvests atgādināja, lai mēs nekad neaizmirstu savu pirmo mīlestību jeb pirmo iemīlēšanos.

Runājot par priesteru kalpošanu, Francisks norādīja uz trijām lietām. Vispirms viņiem ir jābūt labiem dvēseļu ganiem. Intelektuālo spēju attīstība ir nozīmīga, būt labam filozofam vai teologam ir, protams, svarīgi, tomēr priesterim vispirms jābūt ganam. Jēzus lika Pēterim ganīt Viņa avis. Tātad, priesteris ir aicināts ganīt, pielietojot visas savas teoloģiskās, filozofiskās vai patroloģiskās zināšanas. Pāvests aicināja klātesošos priesterus pajautāt sev, vai viņi ir gani, vai varbūt šīs nevalstiskās organizācijas, ko sauc par Baznīcu, ierēdņi.

Turpinājumā Svētais tēvs atgādināja, ka priesteri negaida kaut kāds īpašs gods. Viņš visiem ir brālis, kuru piemeklēs tāds pats dzīves novakars kāds piemeklē citus cilvēkus. Varbūt viņš atradīsies slimības gultā un kāds cits tam pienesīs ēst, kāds cits viņu apģērbs. To būs pazemīgi jāpieņem. Priesteri sagaida Jēzus liktenis. Runa ir par mīlestību, kas kā kviešu grauds iekrīt zemē un nomirst, lai nestu augļus.

Pēdējais vārds, ko Jēzus adresēja Pēterim, bija „seko man”. Ja mēs apmaldāmies un vairs nezinām, kā atbildēt mīlestībai, nezinām, ko nozīmē būt ganam, ja dzīves pārbaudījumu un slimību brīžos mūsos iezogas šaubas par Kunga klātbūtni, par to, vai Viņš, gadījumā, mūs neatstās vienus, tad esam aicināti saklausīt vārdus „seko man” – sacīja pāvests. Tieši šajos vārdos slēpjas priestera un bīskapa drošība. Viņš ir aicināts sekot Jēzum. Svētais tēvs novēlēja, lai katrs garīgais gans atcerētos pirmo mīlestību, lai neviens nebaidītos, ka var pienākt brīdis, ka būs jāpaliek slimības gultā vai ka var pazaudēt prātu, un lai ikviens saņem žēlastību nemitīgi sekot Jēzum.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta