Būt dievbijīgam nenozīmē izlikties par svētu

Tuvojoties Vasarsvētkiem, pāvests turpināja katehēžu ciklu par septiņām Svētā Gara dāvanām. Trešdienas, 4. jūnija, vispārējās audiences laikā viņš aplūkoja dievbijības dāvanu. Līdz šim Francisks ir pievērsies gudrības, saprāta, padoma, spēka un zinību dāvanai. Vienā no nākamajām katehēzes mācībām viņš runās par pēdējo – Dieva bijāšanas dāvanu. Svētā Pētera laukumā šodien pulcējās 50 tk. svētceļnieku.

Kas ir dievbijība? Vispirms pāvests norādīja, ka bieži vien šo dāvanu izprotam pārāk virspusēji. Īstenībā, tā skar pašu mūsu kristīgās dzīves un identitātes būtību. Jāņem vērā, ka dievbijība nav tas pats, kas līdzjūtība pret kādu. Būt dievbijīgam arī nenozīmē izlikties par svētu. Dievbijība norāda uz mūsu piederību Dievam un uz mūsu dziļo saikni ar Viņu – uzsvēra Francisks. Runa ir par tādu saikni, kas piešķir jēgu visai mūsu dzīvei un palīdz mums būt stipriem un vienotiem ar Dievu pat vissmagākajos dzīves brīžos. Tātad, pateicoties dievbijības dāvanai, pirmkārt, padziļinās mūsu saikne ar Dievu. „Šo saikni ar Kungu nevajadzētu izprast kā pienākumu vai piespiedu lietu”, turpināja Svētais tēvs. „Tā ir iekšēja saikne. Runa ir par attiecībām, kas tiek izdzīvotas ar visu sirdi. Tā ir mūsu draudzība ar Dievu, ko esam saņēmuši no Jēzus. Tā ir draudzība, kas pārveido mūsu dzīvi un piepilda mūs ar entuziasmu, ar prieku. Tāpēc dievbijība izraisa mūsos vispirms pateicību un slavēšanu”.

Pāvests piebilda, ka tieši tanī ir meklējams reliģiskā kulta un adorācijas iemesls. Kad Svētais Gars palīdz mums nojaust Kunga klātbūtni un Viņa mīlestību uz mums, Viņš sasilda mūsu sirdi un tīri dabiski pamudina mūs uz lūgšanu. Tāpēc dievbijību var uzskatīt par autentiska reliģiskā gara sinonīmu, par bērnišķīgu (šī vārda evaņģēliskā nozīmē) paļāvību uz Dievu. To var raksturot kā spēju lūgt Kungu ar mīlestības pilnu sirdi un lielu vienkāršību, kas piemīt pazemīgiem cilvēkiem.

Ja, pateicoties dievbijības dāvanai, no vienas puses, padziļinās mūsu attiecības un vienotība ar Dievu, un kļūstam spējīgi dzīvot kā patiesi Viņa bērni, tad, no otras puses, pateicoties šai dāvanai, mēs iemantojam spēju izliet šo mīlestību arī pār citiem cilvēkiem un saskatīt, ka citi ir mūsu brāļi. Tāpēc šeit var runāt arī par patiesu līdzjūtību, žēlsirdību un žēlumu, bet nevis par svētulību, farizejiskumu vai liekulību. Būt žēlsirdīgiem pret citiem nenozīmē pievērt acis, izlikties vai tēlot svēto. Pāvests atzina, ka daži tā maldīgi domā. Taču tā nav dievbijības dāvana. Pateicoties dievbijībai, mēs kļūstam patiesi spējīgi priecāties ar tiem, kuri priecājas, raudāt ar tiem, kuri raud, būt līdzās tam, kurš ir vientuļš, aizrādīt tam, kurš maldās, mierināt noskumušo, palīdzēt tam, kuram ir vajadzīga palīdzība. Dievbijība ir cieši saistīta ar lēnprātību, maigumu, labsirdību – norādīja Francisks. Saņemot šo Svētā Gara dāvanu, mēs iemantojam lēnprātību, mieru, pacietību. Pateicoties tai, varam būt mierā ar Dievu un pazemīgi kalpot saviem līdzcilvēkiem.

Vēstulē romiešiem apustulis Pāvils raksta: „Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai jūs atkal bītos, bet jūs saņēmāt pieņemtā bērna garu, kurā mēs saucam: ‘Abba! Tēvs!’” (Rom 8, 14-15). Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus un visus ticīgos pāvests aicināja lūgt, lai Svētais Gars ar savām dāvanām palīdz pārvarēt bailes un nedrošību, lai atbrīvo no iekšējā nemiera un dara visus par priecīgiem Dieva un Viņa mīlestības lieciniekiem. Mēs visi esam aicināti lūgties, lai Kungs dāvā mums dievbijības dāvanu.

Uzrunājot atsevišķas lingvistiskās grupas, Francisks īpaši sveica Lednicas XVIII Jauniešu tikšanās dalībniekus. Saiets „pie Polijas Kristības avotiem”, kā sacīja pāvests, notiks 7. jūnijā. Jaunieši pulcēsies kopā, lai atjaunotu savu apņemšanos būt ciešām saitēm vienotiem ar Kristu un Baznīcu un pateiktos par Jāņa Pāvila II kanonizāciju. Šogad viņi pārdomās, ko nozīmē būt Dieva bērniem un piedzīvot Viņa mīlestību. Svētais tēvs vispārējās audiences laikā norādīja, ka būt par Dieva dēliem un meitām nozīmē būt uzticīgiem Dievam, pateikties Viņam par viņa tēvišķo mīlestību un dalīties šajā mīlestībā ar saviem brāļiem. „Dārgie jaunieši, esiet drosmīgi!”, mudināja Francisks. Viņš aicināja poļu jauniešus atbildēt Dieva mīlestībai ar entuziasmu un uzticību, priecāties par saņemto Dieva bērnu žēlastību un izplatīt šo prieku pa visu pasauli.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta