28. maijā Ženēvā sākās divas nedēļas ilga Starptautiskās Darba organizācijas konference.
Vēstījumu tās dalībniekiem ir nosūtījis pāvests Francisks. Viņš atzīmē, ka šī konference
ir sasaukta izšķirošā sociālās un ekonomiskās vēstures brīdī, kad visa pasaule atrodas
izaicinājumu priekšā, kad bezdarbs paplašina nabadzības robežas. Īpaši nežēlīgi tas
ir pret jauniešiem, kas nevar atrast darbu, jo viņi viegli krīt par amorālas dzīves
upuriem, pazaudē savas cilvēciskās vērtības izjūtu, izjūt atsvešinātību no sabiedrības.
Otra
smaga mūsdienu pasaules problēma ir masveida migrācija. Raizes izsauc milzīgais skaits
sieviešu un vīriešu, kas ir spiesti meklēt darbu ārpus dzimtenes. Cerības par labāku
nākotni vietā, viņus bieži piemeklē dažādas traģēdijas, to skaitā cilvēktirdzniecība
un paverdzināšana. Pāvests atgādina, ka ir nepieciešams apvienot spēkus, lai šos noziegumus
izskaustu. „Ir laiks arī,” raksta Francisks, „pastiprināt jau esošās sadarbības normas
un nodibināt jaunus solidaritātes veidus.” Tas prasa likt atjaunotu uzsvaru uz katra
cilvēka cieņu, apņēmīgāku starptautisko darba standartu piemērošanu praksē, tādas
attīstības plānošanu, kuras centrā ir cilvēks, starptautisko korporāciju atbildību
zemēs, kurās tās darbojas. Pāvests piebilst arī, ka valdībām ir jāatvieglina migrantu
kustība, tai pašā laikā rūpējoties par visu cilvēku labumu, lai izskaustu cilvēktirdzniecību
un nelaimes gadījumus, kas ir saistīti ar pārvietošanos.