Francisks Jeruzalemē tiekas ar Bartolomeju I

Pāvesta vizītes Svētajā Zemē centrālais notikums un svētceļojuma mērķis bija tikšanās ar Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Bartolomeju I. Abu kopīgā lūgšana Kristus kapa bazilikā bija lielākais šī ceļojuma jaunums. Svētdienas vakarā, pēc sagaidīšanas ceremonijas Telavivas lidostā, Francisks devās uz Jeruzalemi. Apustuliskā nuncija mītnē viņš privāti tikās ar pareizticīgo patriarhu un abi parakstīja kopīgu deklarāciju. Savukārt Kristus kapa bazilikā notika ekumeniskais dievkalpojums, kurā piedalījās Svētās Zemes katoļu bīskapi, koptu arhibīskaps, sīru un etiopiešu arhibīskapi, anglikāņu, luterāņu un citi bīskapi.

„Vēršamies pie kristiešiem, pie visu reliģisko tradīciju ticīgajiem un pie visiem labas gribas cilvēkiem ar aicinājumu atzīt, cik steidzami šobrīd ir jātiecas pēc izlīgšanas un cilvēku saimes vienotības, pilnībā respektējot leģitīmās dažādības, visas cilvēces un nākotnes paaudžu labā”, lasām Franciska un Bartolomeja I parakstītajā deklarācijā. Dokuments ir liecība tam, ka šodienas tikšanās iezīmē jaunu etapu savstarpējās vienotības ceļā. Tajā uzsvērts, ka ekumeniskais dialogs nav teorētisks vingrinājums. Abas puses skaidri apzinās, ka pilnīga vienotība vēl nav sasniegta, un apņemas tiekties pēc šīs vienotības, vienlaikus veidojot autentisku dialogu ar jūdaismu, islāmu un citām reliģijām.

Francisks un Bartolomejs I apņēmās sadarboties kalpošanā cilvēcei, sevišķi, aizstāvot cilvēka personas cieņu un dzīvību visos tās posmos, un ģimenes un laulības svētumu. Viņi apņēmās sadarboties, lai veicinātu mieru un kopējo labumu, kā arī stātos pretī trūkuma likstām, kas turpina šaustīt pasauli. „Mūsu uzdevums ir kopīgiem spēkiem veidot taisnīgu un humānu sabiedrību, kurā neviens nejustos izslēgts vai atstums”, lasām deklarācijā. Romas katoļu un Konstantinopoles pareizticīgo Baznīcas vadītāja privātā tikšanās ilga 30 minūtes. Tā notika tajā pašā telpā, kur pirms 50 gadiem, t. i. 1964. gadā, pāvests Pāvils VI tikās ar patriarhu Atenagoru.

Pēc kopīgās deklarācijas parakstīšanas Francisks un Bartolomejs I devās uz Kristus kapa baziliku. Ekumeniskā dievkalpojuma laikā pāvests aicināja, lai neļaujam sev atņemt to, kas ir mūsu cerības pamats. „Neliegsim pasaulei dzirdēt priecīgo Augšāmcelšanās vēsti!”, viņš sacīja. „Nebūsim arī kurli uzstājīgajam aicinājumam pēc vienotības, kas atskan tieši no šīs vietas tā vārdos, kurš, būdams augšāmcēlies, visus mūs sauc par saviem brāļiem”. Svētais tēvs uzsvēra, ka mēs visi esam nevis nāves, bet augšāmcelšanās vīrieši un sievietes. Viņš atzina, ka domstarpības joprojām pastāv, taču tām nevajadzētu mūs izbiedēt un traucēt iet aizvien tālāk uz priekšu. Mums jātic, ka tāpat kā no Kristus kapa tika novelts akmens, tāpat arī var tikt novērsti visi šķēršļi, kas pagaidām neļauj sasniegt pilnīgu savstarpēju vienotību.

Uzrunā Francisks pievērsās stāvoklim visā Tuvo Austrumu reģionā, kur tik bieži plosās konflikti un vardarbība, visiem planētas iedzīvotājiem, kurus skar kari, nabadzība un bads, kā arī – vajātajiem kristiešiem. „Kad dažādu konfesiju kristieši kopā cieš, atrazdamies cits citam līdzās”, viņš sacīja, „kad tie brālīgā mīlestībā sniedz viens otram palīdzību, tad īstenojas ciešanu ekumenisms, īstenojas asiņu ekumenisms, kam ir īpaša vērtība - ne tikai vietas dēļ, bet pateicoties svēto sadraudzībai - priekš visas Baznīcas. Tie, kuri naidā pret ticību nogalina, vajā kristiešus, neprasa vai viņi ir pareizticīgie vai katoļi. Viņi ir kristieši! Tās ir tās pašas kristiešu asinis”.

Patriarhs Bartolomejs I savā uzrunā norādīja, ka Kristus kaps izstaro drosmes, cerības un dzīvības vēsti. Tukšais kaps ir zīme tam, ka nāve un ļaunums ir uzvarēti. Līdz ar to, mēs esam aicināti nebaidīties, apzinoties, ka vēsturi nevar saprogrammēt. „Jebkādi mūsdienu cilvēces centieni veidot savu nākotni bez Dieva ir tukša iedomība”, viņš uzsvēra. Pareizticīgo Baznīcas vadītājs aicināja atmest bailes no otra cilvēka, bailes no tā, kurš ir citādāks, kuram ir cita ticība. Tās mūsdienās ir visizplatītākās bailes. Viņš mudināja pārvērst bailes mīlestībā, jo tas ir vienīgais ceļš, lai īstenotu Kristus vēlmi „lai visi būtu viens”. Jau iepriekšējā dienā savā Twitter kontā (@EcuPatriarch) Bartolomejs I ierakstīja: „Mans brāli, ar nepacietību gaidu brīdi, kad satikšu Tevi Jeruzalemē”.

Pēc ekumeniskā dievkalpojuma un Kristus kapa pagodināšanas, pāvests un patriarhs devās uz Kalvārijas Kalnu, lai pagodinātu vietu, kur Jēzus tika piesists krustā un nomira. Viņus pavadīja grieķu un armēņu patriarhi un Svētās Zemes kustodija vadītājs. No turienes abu pušu delegācijas devās uz Jeruzalemes latīņu rita patriarhātu, kur notika vakariņas. Tās pagatavoja slavenais Jeruzalemes šefpavārs Jozefs Asfurs. Līdz šim viņš ir gatavojis maltīti svētajam Jānim Pāvilam II, Benediktam XVI, Jasiram Arafatam, Tonijam Blēram, Mahmudam Abasam un citām slavenām personām. „Kad gatavoju ēst pāvestam, man ir citādas izjūtas”, sacīja pavārs. „Esmu katolis. Man patīk viņam kalpot. Tas man ir gods, tas man ir liels gods”. Vizītes Svētajā Zemē otrās dienas vakarā Francisks atgriezās apustuliskā nuncija mītnē Jeruzalemē.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta