2014-05-21 14:01:04

Kas ir zinību dāvana?


Dieva skatījumā mēs, cilvēki, esam visskaistākās radības, un to labāk saprotam, pateicoties zinību dāvanai. Kas ir šī dāvana? Šo jautājumu pāvests aplūkoja trešdienas, 21. maija, vispārējās audiences laikā katehēžu cikla par Svētā Gara dāvanām ietvarā. Iepriekšējās reizēs Francisks runāja par gudrības, saprāta, padoma un spēka dāvanu. Kad pieminam zinības, tad spontāni domājam par cilvēka spēju aizvien labāk iepazīt viņam apkārt esošo realitāti un izprast likumus, uz kuriem balstās pasaules esamība. Tomēr zinību dāvana, ko dod Svētais Gars, neaprobežojas ar cilvēciskajām zināšanām – viņš uzsvēra. Tā ir īpaša dāvana, kas, palīdz mums, redzot radīto pasauli, saskatīt Dieva lielumu un mīlestību, un to, cik ciešām saitēm Dievs ir vienots ar visām radībām.

Pāvests norādīja, ka visas radītās lietas atklāj kaut ko par Radītāju un Viņa mīlestību. Šo lietu skaistums izraisa mūsos dziļu apbrīnu un pateicību. Radīšanas grāmatā lasām, ka viss, ko Dievs radīja, ir labs un skaists. Arī mēs esam aicināti saskatīt, ka radītā pasaule ir laba un skaista – uzsvēra Svētais tēvs. Lūk, tā ir zinību dāvana – prast saskatīt radīto lietu skaistumu, slavēt Dievu un pateikties Viņam. Tanīs pašās Bībeles lappusēs lasām, ka Dievs, radījis cilvēku, vairs nesaka, ka tas ir labs, bet – ļoti labs. Tātad, Dieva acīs mēs esam visskaistākā un viscēlākā no visām radībām. Zinību dāvana nostāda mūs uz vienas stīgas ar Radītāju. Pateicoties tai, attīrās mūsu skatiens un mūsu spriedums. Tādā veidā mēs ieraugām, ka vīrietis un sieviete ir visas radības kalngals, Dieva mīlestības plāna vainagojums. Tas piepilda mūs ar patiesu mieru un ļauj būt priecīgiem Dieva mīlestības lieciniekiem.

Katehēzes mācībā Francisks atgādināja, ka zinību dāvana attur mūs no dažām galējībām un maldiem. Pirmais cilvēka kārdinājums ir uzskatīt sevi par radītās pasaules un lietu kungu. Tomēr šīs lietas nav viņa īpašums, ar kuru viņš varētu rīkoties pēc savas patikas un apmierināt savas savtīgās tieksmes. Vēl jo mazāk, radītās lietas nav tikai dažu atsevišķu cilvēku īpašums. Tās ir Dieva dāvana priekš visiem cilvēkiem. Otrais cilvēka kārdinājums ir apstāties pie radībām un sagaidīt no tām atbildi visām savām gaidām un ilgām. Svētais Gars, apveltot mūs ar zinību dāvanu, palīdz no šiem maldiem izvairīties. Atgriežoties pie radības sargāšanas, pāvests brīdināja, ka, ja mēs iznīcinām radību, ja iznīcinām vidi, tad vide iznīcinās mūs. To nedrīkstam aizmirst! Dievs piedod vienmēr, mēs, cilvēki, piedodam dažreiz, bet radība nepiedod nekad. Ja mēs to nesargājam, tad apdraudam paši sevi. Tāpēc esam aicināti lūgt no Kunga zinību dāvanu, lai mēs saprastu, ka radība ir visskaistākā Dieva dāvana.

Vispārējās audiences laikā pāvests vērsās pie ticīgajiem un visas pasaules sabiedrības ar četriem aicinājumiem. Pirmais bija veltīts Bosnijas-Hercegovinas un Serbijas iedzīvotājiem, kuru zemes skāra postoši plūdi. Dabas katastrofā vismaz 47 cilvēki zaudēja dzīvību, vairāki desmiti tūkstoši palika bez pajumtes un daudziem tika nodarīti milzīgi materiālie zaudējumi. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja pievienoties viņam savās lūgšanās par traģēdijas upuriem un visiem, kurus skāris šis smagais pārbaudījums, kā arī būt solidāriem un sniegt cietušajiem konkrētu palīdzību. „Aicinu visus kopā lūgt Dievmāti par Bosnijas-Hercegovinas un Serbijas tautām”, sacīja Francisks un turpināja ar „Esi sveicināta” lūgšanu.

Otrais pāvesta aicinājums saistījās ar Vissvētākās Jaunavas Marijas – Kristum ticīgo palīdzības liturģiskās piemiņas dienu, ko Baznīca atzīmē 24. maijā. Kristum ticīgo palīdzības Dievmāti īpaši godina Ķīnas ticīgie Šešanas svētnīcā. Šajā sakarā Francisks prasīja, lai visi lūgtos par Ķīnas katoļiem. „Lai pēdējie šajā zemē, pateicoties Dievmātes aizbildniecībai, turpinātu ticēt, cerēt un mīlēt, un visās vietās būtu par mierīgas savstarpējas sadzīvošanas ieraugu!” Trešais Svētā tēva aicinājums saistījās ar 25. maijā gaidāmajām beatifikācijas svinībām. Aversas pilsētā, Itālijā, par svētīgiem tiks pasludināti Pontifikālā Ārzemju Misiju institūta priesteris Mario Vergari un katehēts Izidors Ngeikolats, kuri 1950. gadā Birmānijā tika nogalināti naidā pret ticību. „Lai viņu varonīgā uzticība Kristum kalpo par iedrošinājumu un paraugu visiem misionāriem un, sevišķi, katehētiem, kuri misiju zemēs veic tik ļoti vērtīgo un neaizstājamo pastorālo darbu, par ko visa Baznīca viņiem ir pateicīga”, sacīja pāvests Francisks.

Ceturtais aicinājums attiecās uz pāvesta ceļojumu uz Svēto Zemi. Tikšanās Svētā Pētera laukumā noslēgumā Francisks atgādināja, ka jau šo sestdien, 24. maijā, dosies uz Jēzus dzimto zemi. Tā būs tīri reliģiska rakstura vizīte – viņš uzsvēra. Pāvests turp dodas, lai, pirmkārt, satiktos ar Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Bartolomeju I, otrkārt, lai lūgtos par mieru šajā zemē, kuras iedzīvotāji tik daudz cieš. Svētais tēvs aicināja visus ticīgos pavadīt viņu šajā ceļā ar savam lūgšanām. Trešdienas, 21. maija, vispārējā audiencē piedalījās aptuveni 70 tk. cilvēku.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta








All the contents on this site are copyrighted ©.