Jēzus miers nenozīmē lietas, bet Personu

„Jēzus miers nenozīmē lietas, bet Personu,” šādu apgalvojumu otrdienas rīta Svētajā Misē izteica pāvests. Viņš paskaidroja, ka tas, kurš savā sirdī pieņem Svēto Garu, baudīs nesatricināmu un bezgalīgu mieru atšķirībā no tā, kurš izvēlas virspusējā veidā nodoties mieram, ko piedāvā nauda un vara.

Miers, ko dod lietas – nauda, vara, liekulība, un miers, ko dod Persona – Svētais Gars. Pastāv risks, ka pirmo mieru var pazaudēt – šodien esi bagāts, vai esi kaut kas, bet rīt vairs nē. Savukārt, otro mieru neviens nespēj atņemt un tas ir definitīvs miers.

Homīlijā pāvests vadījās pēc Jāņa Evaņģēlijā rodamā lasījuma, ko piedāvā šīsdienas liturģija. Jēzus atrodas drīzo ciešanu priekšā un saka mācekļiem: „Es jums dodu savu mieru”. Pāvests atzīmēja, ka šis miers pilnīgi atšķiras no miera, ko mums dod pasaule, jo tas ir nedaudz virspusējs, zināmā mērā mierīgs un zināmā mērā arī priecīgs miers, taču tikai līdz kādai noteiktai pakāpei”:

„Tas, piemēram, sniedz bagātību mieru: „Esmu mierīgs, jo visu esmu nokārtojis, lai dzīvotu visu savu dzīvi. Man nav jāraizējas…” Šis ir miers, ko sniedz pasaule. Tev nevajag raizēties, problēmu nebūs, jo tev ir daudz naudas… Tas ir bagātību miers. Un Jēzus mums saka neuzticēties šim mieram, jo ar lielu reālismu Viņš brīdina: „Pielūkojiet, jo zagļi var nozagt tavas bagātības!” Tas nav definitīvs miers, ko tev dod nauda. Atcerieties, ka arī metāls var sarūsēt, vai ne? Ko tas nozīmē? Var notikt valūtas krīze un visa tava nauda būs izgaisusi! Tas nav drošs miers. Tas ir virspusējs, laicīgs miers.”

Pāvests Francisks turpināja raksturot divus pasaulīgā miera veidus. Pirmais ir „varas miers”. Taču to var atņemt apvērsums valstī. „Padomājiet, kur nonāca Heroda miers, kad Austrumu gudrie viņam pastāstīja par Izraeļa ķēniņa dzimšanu. Heroda miers izgaisa tai pašā acumirklī,” atgādināja pāvests. Arī „liekulības miers” nedarbojas ilgstoši. Šodien tu esi cienīts, bet rīt tev var uzbrukt ar apvainojumiem. Taču pavisam citāds saturs ir Jēzus mieram:

„Jēzus miers ir Persona, tas ir Svētais Gars! Augšāmcelšanās dienā Viņš atnāk uz Pēdējo Vakariņu namu un sveicina: „Miers ir ar jums! Saņemiet Svēto Garu!” Tas ir Jēzus miers – Persona, milzīga dāvana. Un kad Svētais Gars ir mūsu sirdī, neviens to nespēj atņemt. Neviens! Tas ir definitīvs miers! Kāds ir mūsu darbs? Glabāt šo mieru. Glabāt! Tas ir liels miers, miers, kurš nav manējais, tas ir citas Personas miers, kura man to dāvā, citas Personas, kas ir manā sirdī un mani pavada visu manu dzīvi. Kungs man to ir dāvājis!”

Pāvests atgādināja, ka šo mieru saņem līdz ar Kristību un Iestiprināšanu, bet jo īpašs ir tas, ka to saņem kā bērns saņem dāvanu – bez nosacījumiem, ar atvērtu sirdi. Un Svētais Gars tiek glabāts bez „ieslēgšanas krātiņā”, lūdzot palīdzību šai lielajai Dieva dāvanai:

„Ja jums ir šis Gara miers, ja jums iekšā ir miers un jūs to apzināties, tad jūsu sirds netiks traucēta. Esiet droši! Pāvils mums teica, ka, lai ienāktu Debesu Valstībā, ir nepieciešams iziet caur daudzām ciešanām. Bet visiem mums, visiem, tādu ir daudz! Lielāku un mazāku … „Lai jūsu sirdis nebaidās! Tas ir Jēzus miers. Gara klātbūtne nodrošina, lai mūsu sirds būtu mierā. Nevis anestezēta sirds, nē! Mierā! Apzinīga un mierā! Tai mierā, ko dod tikai Dieva klātbūtne”.

I. Šteinerte/VR