Problēmas nevar atrisināt, izliekoties, ka to nav

Nesaskaņas Baznīcā varam atrisināt satiekoties, diskutējot un lūdzoties – norādīja pāvests, uzrunājot svētdien Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Debesu Karaliene, priecājies” sapulcējušos svētceļniekus. Uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies vairāk nekā 50 tk. ticīgo. Pāvests apliecināja savu solidaritāti Balkānu zemju iedzīvotājiem, kurus skāruši postošie plūdi, un norādīja, ka sestdien Rumānijā par svētīgu tika pasludināts ticības moceklis, bīsk. Antons Durkovičs. Apustuļu darbu grāmata vēstī, ka nesaskaņas parādījās jau starp pirmajiem kristiešiem pašos Baznīcas pirmsākumos. Cilvēku dzīvē konflikti pastāv – atzina pāvests. No tiem nevaram izvairīties, taču jautājums ir par to, kā mēs tos risinām. Problēmas nevaram atrisināt, izliekoties, ka tās nepastāv – viņš uzsvēra.

Sākotnēji kristiešu vienprātībai un saskaņai par labu nāca tas, ka viņi visi piederēja vienai tautai, proti, ebreju tautai. Pēc tam, saskaņā ar paša Kristus vēlmi, Baznīcai pievienojās arī grieķu kultūrai piederīgās personas. Līdz ar etnisko un kultūras dažādību radās pirmās grūtības – parādījās neapmierinātība, sūdzības par it kā nevienlīdzību, kurnēšana par to, ka vieni tiek vairāk, bet citi mazāk ievēroti. Francisks atzina, ka tas notiek arī šodien mūsu draudzēs. Apustuļi savā laikā ņēma stūri savās rokās un ķērās pie problēmas risināšanas. Viņi sasauca kopā visus mācekļus un sāka lietu nopietni izrunāt. Viņi piedāvāja sekojošo: paši nodosies lūgšanai un kalpos Vārdam, bet kalpošanai pie galda tiks izvēlēti septiņi citi vīri. Diakoni apkalpos atraitnes, bāreņus un nabagus. Stefans un citi minētie vīri tika izvēlēti ne tāpēc, ka viņi būtu eksperti tamlīdzīgos darbos, bet tāpēc, ka viņi bija godīgi, ar labu reputāciju, pilni Svētā Gara un gudri. Tātad, pateicoties kopā sanākšanai, sarunām un lūgšanām, tika panākts domstarpību atrisinājums. „Ar aprunāšanu, pļāpāšanu, nenovīdību un skaudību nekad nevar panākt saskaņu, harmoniju un mieru”, turpināja Svētais tēvs. „Arī tur saskaņa tika panākta, pateicoties Svētajam Garam. Tas liek mums saprast, ka, ja mēs ļaujamies Svētā Gara vadībai, tad Viņš ved mūs uz harmoniju, vienotību un pie tā, ka respektējam dažādas dāvanas un talantus. Vai labi sapratāt?”, pajautāja Francisks. „Lai nebūtu nekādu aprunāšanu, nekādas nenovīdības, nekādas skaudības!”, viņš uzsvēra. „Sapratāt?”

Pēc lūgšanas „Debesu Karaliene, priecājies” pāvests pievērsās Balkānos notikušajai traģēdijai un lūdzās par tās upuriem. „Dārgie brāļi un māsas”, viņš sacīja, „briesmīgie plūdi izpostīja plašus apgabalus Balkānos, sevišķi Serbijā un Bosnijā. Uzticu Kungam šīs katastrofas upurus un apliecinu savu tuvību visiem tiem, kuri cieš bailes un likstas”. Francisks arī atgādināja, ka 17. maijā Rumānijā par svētīgu tika pasludināts bīskaps Antons Durkovičs, kurš bija dedzīgs un drosmīgs dvēseļu gans. Viņš kļuva par komunistiskā režīma upuri. Nomira cietumā 1951. gadā. Noslēgumā Svētais tēvs novēlēja visiem klātesošajiem jauku svētdienu un garšīgu pusdienu maltīti.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta