Kāda ir mūsu sirds?

„Kāda ir mūsu sirds?” Pāvests Francisks savu šīrīta Mises homīliju balstīja uz diviem jēdzieniem – „kustība” un „nesatricināmība”. Tos abus viņš attiecināja uz kristiešu sirdi. Svētais tēvs vadījās pēc Apustuļu darbu fragmenta, kurā varam apbrīnot svētā Pāvila evaņģelizācijas misiju. Viņš to veic ar rāmu, nesatricināmu un tai pašā laikā nemitīgā kustībā esošu sirdi. Tautu apustulis nāk no Ikonijas, kur viņu mēģināja nogalināt, taču viņš par to nesūdzas. Viņš iet uz priekšu, lai evaņģelizētu Likaonijas reģionu un Kunga vārdā izdziedina triekas skarto. Notiek tā, ka pagāni, redzot šo brīnumu, domā, ka Pāvils un Barnaba, kas viņu pavada, ir dievi, kas nokāpuši uz zemes, ka viņi ir Zevs un Hermess. Pāvilam bija jāpieliek daudz pūļu, lai pagānus pārliecinātu par to, ka viņi ir cilvēki. „Tie ir cilvēciskie apstākļi, kādos dzīvoja Pāvils,” atzīmēja pāvests un piebilda:

„Un mums tādu ir daudz, visiem mums. Mēs atrodamies daudzu apstākļu vidū, kas virza mūs no vienas vietas uz otru. Taču mēs lūdzam žēlastību, lai mums būtu nesatricināma sirds, kāda piederēja Pāvilam. Lai nesūdzētos par vajāšanām, viņš devās uz citu pilsētu un sāka sludināt tur, dziedināt slimo. Viņš ievēroja, ka šim vīram bija pietiekami daudz ticības, lai tiktu izdziedināts. Vēlāk, lai nomierinātu šos entuziasma pilnos cilvēkus, kuri vēlējās nest upuri. Bet, viena lieta pēc otras…. Un tas nāk vienīgi no nesatricināmas sirds!”

Pāvests jautāja – kur bija Pāvils sirds, ka viņš varēja panākt tik daudz izmaiņu tik īsā laikā, un stāties pretim situācijām adekvātā veidā? „Evaņģēlijā,” apgalvoja pāvests, „Jēzus mums saka, ka Svētais Gars, ko sūtījis Tēvs, „iemācīs visas lietas” un „atgādinās visu”, ko Viņš ir teicis. Svētā Pāvila sirds, tātad, ir centrēta Svētajā Garā. Tā ir dāvana, ko Jēzus mums ir sūtījis. Pāvests norādīja, ka visiem mums, ja vēlamies rast nesatricināmību mūsu dzīvē, ir jāiet pie Viņa. Viņš ir mūsu sirdī un esam to saņēmuši Kristībā. Svētais Gars piešķir mums spēku, piešķir mums šo apņēmību iet dzīvē uz priekšu starp daudzām lietām. Un Jēzus mums saka divas lietas Svētajā Garā: „Viņš jums iemācīs katru lietu un par to jums atgādinās”. Un tieši tas notiek ar svēto Pāvilu: Gars viņu iemāca un atgādina viņam pestīšanas vēsti. Un Svētais Gars ir tas, kurš dod sirds nesatricināmību:

„Ar šo piemēru šodien varam jautāt: kāda ir mana sirds? Vai tā ir sirds, kas šķiet, kā balerīna, kas dejo no vienas puses uz otru, kas šķiet kā kustībā esošs taurenis, kuram šodien patīk kaut kas viens, rīt cits. Vai tā ir sirds, kas nobīstas no dzīves situācijām, kas paslēpjas un kurai ir bail liecināt par Jēzu Kristu? Vai tā ir drosmīga sirds, vai arī tā ir sirds, kurā mīt lielas bailes un kas vienmēr cenšas paslēpties? Par ko rūpējas mūsu sirds? Kāds ir dārgums, kuram mūsu sirds ir pieķērusies? Vai tā ir sirds, kas iecentrējusies radībās, problēmās, kuras mums ir visiem? Vai tā ir sirds, kas iecentrējusies ikdienas dievekļos, vai arī sirds, kas centrējas Svētajā Garā?”

Pāvests apliecināja, ka mums visiem nāks par labu pajautāt „kam ir pieķērusies mana sirds?” Kā arī – atcerēties daudzās lietas, ar ko sastopamies katru dienu: mājās, darbā, ar bērniem, ar cilvēkiem, kas dzīvo mums blakus, ar darbabiedriem, ar visiem”:

„Vai es ļauju sevi vadīt katrai no šīm lietām, vai eju pie šīm lietām ar nesatricināmu sirdi, kura zina, kur atrodas? Vienīgais, kas dod nesatricināmību mūsu sirdij, ir Svētais Gars. Nāks par labu atcerēties, ka mums pieder skaista dāvana, ko ir atstājis Jēzus – šis spēka Gars, padoma Gars, kas mums palīdz iet uz priekšu, iet uz priekšu starp katras dienas situācijām. Izmēģināsim šodien šo vingrinājumu – pajautāt, kāda ir mana sirds. Vai tā ir nesatricināma, vai nē? Un ja tā ir nesatricināma, pie kā tā ir pieķērusies? Pie lietām, vai pie Svētā Gara?”

I. Šteinerte/VR