Pāvests tiekas ar "Klusajiem krusta strādniekiem"

Sestdien uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies „Klusie krusta strādnieki” – tā saucas apvienība, kurā vienojušies cilvēki ar dažādām slimības un invaliditātes pakāpēm. Apvienību ir dibinājis svētīgais Luidži Novareze – priesteris, dedzīgs slimnieku apustulis. Šais dienās aprit 100 gadi, kopš viņa dzimšanas. Svinot jubileju, tad arī notika šī audience.

Pāvests Francisks atzīmēja, ka personīgā ciešanu pieredze, ar ko šis priesteris saskārās bērnībā, darīja viņu ļoti iejūtīgu pret cilvēku ciešanām. Tāpēc viņš nodibināja Kluso krusta strādnieku apvienību, kā arī Cietēju brīvprātīgo aprūpētāju centru. Abas šīs apvienības darbojas joprojām.

Uzrunā slimniekiem un invalīdiem, Svētais tēvs šodien vēlējās atgādināt vienu no svētībām: „Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti” (Mt 5, 4). Ar šiem pravietiskajiem vārdiem Jēzus apzīmē šīszemes dzīves apstākli, kura netrūkst nevienam. Ir tādi, kas raud, jo viņiem nav veselības, ir tādi, kas raud, jo ir vieni, vai nesaprasti. Ciešanu apstākļi ir daudzi. Pāvests atgādināja, ka Jēzus šai pasaulē ir pieredzējis pamestību un pazemošanu. Viņš savāca cilvēciskās ciešanas, pieņēma tās savā miesā, un katru no tām izbaudīja līdz pat galam. Viņš pazina jebkuru pamestības veidu – gan morālo, gan fizisko, saskārās ar badu un nogurumu, ar nesaprašanas rūgtumu. Viņš bija nodots un pamests, šaustīts un krustā sists.

Taču, sakot, „svētīgi tie, kas raud”, Jēzus nedomā saukt par laimīgu nelaimes, vai rūgtuma pilnu situāciju. Ciešanas nav vērtība pati par sevi, bet gan realitāte, ko Jēzus mums māca dzīvot ar pareizu attieksmi. Pāvests atzīmēja, ka pastāv pareizi un kļūdaini veidi, kā pārdzīvojam mūsu sāpes un ciešanas. Kļūdaina attieksme ir ciest pasīvā veidā, ļaujoties inercei un lietu pašplūsmai. Arī dumpīguma un atteikšanās reakcija nav pareizais attieksmes veids. Jēzus mums māca izdzīvot ciešanas, pieņemot dzīves realitāti ar uzticību un cerību, ieliekot Dieva un tuvākā mīlestību arī ciešanās. Mīlestība ir tā, kas pārveido katru lietu.

Francisks sacīja, ka tieši to apvienības locekļiem ir mācījis svētīgais Luidži Novareze, izglītojot slimos un nespējīgos piešķirt vērtību viņu ciešanām apustuliskā darba ietvaros un virzīties uz priekšu ar ticību un mīlestību pret citiem. Viņš vienmēr teica: „Slimniekiem ir jājūtas par sava apustulāta autoriem”. Slims, nespējīgs cilvēks var kļūt par atbalstu un gaismu citiem cietējiem, tādā veidā pārveidojot vidi, kurā dzīvo. Pāvests Francisks sacīja:

„Ar šo harizmu jūs esat dāvana Baznīcai. Jūsu ciešanas, tāpat kā Jēzus brūces, no vienas puses ir skandāls ticībai, bet no otras tās ir ticības pārbaudījums, zīme tam, ka Dievs ir mīlestība, ka Viņš ir uzticīgs, žēlsirdīgs, mierinātājs. Vienoti ar augšāmcēlušos Kristu, jūs esat „aktīvi pestīšanas un evaņģelizācijas darba subjekti”. Iedrošinu jūs būt tuviem ciešanām jūsu draudzēs, būt Augšāmcelšanās lieciniekiem. Tādā veidā jūs bagātināt Baznīcu un sadarbojaties ar ganiem viņu misijā, lūdzoties un ziedojot savas ciešanas arī par viņiem. Ļoti par to jums pateicos!”

Pāvests novēlēja, lai cietējiem palīdz Dievmāte būt par īstiem „krusta strādniekiem” un īstiem „ciešanu brīvprātīgajiem”, izdzīvojot savus krustus un ciešanas ar ticību un ar mīlestību kopā ar Kristu. Savus šīsdienas viesus Francisks aicināja lūgties arī par viņu. Pirms dot savu apustulisko svētību, viņš visus rosināja lūgt Dievmāti un mūsu māti, atgādinot, ka viņa zina un pazīst ciešanas, un vienmēr mums palīdz vissmagākajos brīžos.

I. Šteinerte/VR