Japāna: Nagasaki būs pagrīdes kristiešiem veltīts muzejs
Nagasaki, Japānā, tiks atklāts muzejs, kas veltīts „pagrīdes kristiešiem”, kuri bija
palikuši uzticīgi Jēzum Edo laikmeta vajāšanu laikā. Ekspozīcija savākta, tuvojoties
150. gadskārtai, kopš šie kristieši iznāca atklātībā. Kakure kirishitan – ar
šo vārdu Japānā pazīst katoļticīgos, kas veselus divus gadsimtus ar pusi glabāja katolisko
mācību, nevarēdami būt kontaktā ar Baznīcu. Ideja par muzeja atklāšanu radusies 66
gadus vecajai publicistei un izdevējai Čjoko Ivanami, kura šodien dzīvo Tokijā. Viņa
stāsta, ka daudzi katoļi gāja bojā pēc atombumbas sprādziena un tas lielā mērā ir
licis aizmirst kakure kirishitan piemiņu. „Vēlos atgādināt cilvēkiem par to,
cik grūti ir pasargāt savu ticību, ja nav reliģiskās brīvības,” saka Čjoko Ivanami.
Muzejs
Nagasaki aizņems 140 metrus lielu platību un tas tiks izvietots Ivanami kundzei piederošās
ēkas pirmajā stāvā. Nagasaki arhidiecēze ir parūpējusies par ekspozīcijas savākšanu.
Tajā ietilpst daudzi reliģiska rakstura medaljoni un ikonas. Viens no eksponātiem
ir Budas statuja, kurai uz muguras attēlots kristiešu krusts. Šo priekšmetu pagrīdes
kristieši izmantoja, lai lūgtos, bet netiktu atklāti.
Japānas kristieši dzīvoja
pilnīgā apslēptībā Tokugavu valdīšanas laikā (1603-1867), pēc tam, kad dinastijas
aizsācējs, šoguns Tokugava Iejasu bija izdevis likumu par kristietības aizliegšanu.
1865. gadā Japānā ieradās franču misionārs tēvs Petižans. Tā paša gada 17. martā,
kad viņš lūdzās kādas pamestas baznīcas iekšienē, pie viņa pienāca neliela zemnieku
grupa, kura atklāja, ka vēlas sasveicināties ar Jēzu un Mariju. Kad bija pagājis pirmais
izbrīnas mirklis, priesteris aicināja pastāstīt par sevi. Izrādījās, ka visu šo laiku
šeit ir turpinājusi dzīvot skaitliski liela un Romas bīskapam joprojām uzticīga kopiena.
Japānas
kristiešu piemēru bieži piemin pāvests Francisks. Šī gada 15. janvārī, vispārējās
audiences laikā viņš teica: „Japānas kristīgās kopienas vēsture ir ārkārtējs piemērs.
Klausieties labi: tā pārdzīvoja nežēlīgas vajāšanas XVII gadsimta sākumā. Bija daudzi
mocekļi, klēra locekļi tika padzīti un tūkstošiem ticīgo nogalināti. Japānā vairs
nebija neviena priestera, visi bija izraidīti. Tad kristieši nogāja pagrīdē, saglabājot
ticību un lūdzoties slepenībā. Kad piedzima bērns, tēvs un mamma to kristīja, jo kristīt
varam mēs visi. Kad pēc apmēram divarpus gadsimtiem , misionāri atgriezās Japānā,
tūkstošiem kristiešu iznāca atklātībā un Baznīca varēja atplaukt. Viņi bija izdzīvojuši,
pateicoties Kristībai!”