Padoma dāvana – pareizā dzīves ceļa rādītājs

Kas ir padoma dāvana? Kāds ir galvenais priekšnosacījums, lai to saņemtu un sevī saglabātu? Cik liela nozīme šai dāvanai ir ticīgo kopienas dzīvē? Atbildes uz šiem trīs jautājumiem atrodam pāvesta 7. maija katehēzes mācībā. Turpinot ciklu par Svētā Gara dāvanām, trešdienas vispārējās audiences laikā Francisks pievērsās padoma dāvanai. Apveltīdams mūs ar šo dāvanu, Dievs palīdz saprast, kā dažādos izšķirošos brīžos rīkoties un ko teikt – viņš uzsvēra.

„Brīdī, kad atveram savu sirdi Svētajam Garam un uzņemam Viņu, Viņš nekavējoties palīdz mums būt vērīgiem un vada mūsu domas, jūtas un nodomus tā, lai tie būtu saskaņā ar Dieva gribu”, sacīja pāvests. Vienlaikus Svētais Gars palīdz mums aizvien vairāk pievērst savu iekšējo skatienu Jēzum, kurš ir mūsu rīcības paraugs, un veidot attiecības ar Dievu Tēvu un saviem brāļiem. Francisks uzsvēra, ka, apveltīdams mūs ar padoma dāvanu, Svētais Gars padara mūsu sirdsapziņu spējīgu izdarīt konkrētas izvēles saskaņā ar Dieva gribu un saskaņā ar Jēzus un Viņa Evaņģēlija loģiku. Līdz ar to mēs iekšēji augam, kļūstam pozitīvāki, kārtējo reizi izvairāmies no egoisma un izejam no sava šaurā skatījuma. Svētais Gars palīdz mums augt un izdzīvot arī kopienas dzīvi.

Taču kāds ir priekšnoteikums, lai šo dāvanu mēs spētu sevī saglabāt? Tā ir lūgšana – norādīja Francisks. „Vienmēr atgriežamies pie viena un tā paša – pie lūgšanas, jo tas ir ļoti svarīgi. Mēs varam lūgties gan tās lūgšanas, ko iemācījāmies jau bērnībā, gan arī varam lūgties saviem vārdiem: Kungs, palīdzi man, dod man padomu, parādi, ko man tagad darīt! Nekad neaizmirsti lūgties, nekad!” – mudināja pāvests. „Neviens nepamana, kad lūdzamies, braucot autobusā vai ejot pa ielu. Mēs lūdzamies klusumā, savā sirdī, izmantojam šos brīžus lūgšanai. Lūgsim, lai Svētais Gars dāvā mums šo padoma dāvanu!” Svētais tēvs piebilda, ka, dzīvojot dziļā draudzībā ar Dievu un klausoties Viņa Vārdu, mēs maz pamazām atmetam savu savtīgo loģiku, ko bieži vien vada mūsu noslēgšanās, aizspriedumi un ambīcijas, un iemācāmies jautāt Kungam, ko Viņš no mums grib, lai mēs darītu. Tas viss notiek lūgšanā. Svētais Gars mums dod savu padomu, svarīgi, lai mēs būtu tam atvērti un lūgtu.

Turpinājumā pāvests norādīja, ka padoma dāvana ir vērtīga dārgmanta visai ticīgo kopienai. Kungs mūs uzrunā ne tikai ļoti personiski mūsu sirds dziļumos, bet arī caur līdzcilvēkiem. Satikt dažādus patiesi ticīgus cilvēkus ir liela Dieva dāvana. Tam ir īpaši liela nozīme dažādos mūsu dzīves līkločos un izšķirošajos brīžos. Brāļi un māsas nereti palīdz mums saskatīt pareizo ceļu. Šajā kontekstā Francisks pastāstīja kādu atgadījumu no savas pastorālās pieredzes. Reiz pie viņa atnāca kāds ļoti moderns jaunietis – ar tetovējumiem utml., kuram bija smaga problēma. Uz jautājumu, ko tu darītu, viņš atbildēja, ka visu esot pastāstījis arī savai mammai, un tā viņam pateikusi: „Ej pie Dievmātes un viņa tev pateiks, ko darīt!” „Lūk, sieviete, kura bija apveltīta ar padoma dāvanu”, atzina Francisks, runājot par modernā puiša māti. Šī sieviete nezināja, kā palīdzēt savam dēlam iziet no sarežģītās situācijas, bet viņa norādīja viņam pareizu ceļu. Iet pie Dievmātes un viņa pateiks, ko darīt. Tā ir padoma dāvana. Jauneklis apliecināja, ka esot aizgājis pie Jaunavas Marijas, raudzījies uz viņu un sapratis, ko viņam tālāk darīt. „Jūs, mammas, lūdziet šo dāvanu saviem bērniem! Tā ir Dieva dāvana”, mudināja Svētais tēvs.

„Neviena dvēsele, kas ļauj sevi vadīt Dievam, nepaliek vīlusies un nepazaudē ceļu”, atgādināja pāvests, sveicot arābu valodā runājošos svētceļniekus. „Nesekojiet viltus padomdevējiem, kas izskatās pievilcīgi, bet īstenībā ved tikai no vienas verdzības uz citu! Ļaujiet sevi vadīt Kunga Garam pa dzīvības takām, lai, sekojot Dēla paraugam, dzīvotu saskaņā ar Tēva gribu!”, viņš mudināja. Uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks norādīja, ka mūsu skatieni aizvien vairāk tiek pievērsti Pasaules Jauniešu dienām, kas, ja Dievs gribēs, notiks 2016. gadā Krakovā. Tāpēc esam aicināti iet uz priekšu, būdami vienoti mīlestībā un lūgšanā, un, sekojot svētā Jāņa Pāvila II pamudinājumam, vienmēr būt jauni Svētajā Garā. Savukārt sveicot dažādas itāļu svētceļnieku grupas, Francisks vērsās pret jebkāda veida narkotikām, iedrošināja ekonomisko grūtību dēļ nezaudēt dzīves sparu un aicināja visus lūgt caur Dievmātes aizbildniecību, lai Kungs dāvā Baznīcai un visai pasaulei savu žēlsirdību un mieru. Noslēgumā viņš mudināja visus ticīgos īpaši šajā maija mēnesī novērtēt Rožukroņa lūgšanu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta