Arī šodien ir daudzi "sirdsapziņu saimnieki"

Arī šodien ir daudzi „sirdsapziņu saimnieki”. Dažās zemēs ir tādi, kuri nogalina Dieva vārdā, kā arī tādi, kam ir jāiet cietumā tikai tāpēc, ka viņiem pieder Svēto Rakstu grāmata, vai krucifikss. Par šādu realitāti atgādināja pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Svētais tēvs atzina, ka ir raudājis, uzzinot, ka daži kristieši ir piekalti krustā. Homīlijas centrā šoreiz bija maizes un zivju pavairošanas brīnums, un lasījums no Apustuļu darbu grāmatas par diviem Jēzus mācekļiem, kuri tiek nopērti pēc Sinedrija pavēles. Pāvests izcēla trīs ikoniskus attēlus – vispirms Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, Viņa uzmanību pret cilvēku problēmām. Kungs neraizējas par to, cik liels ir Viņa sekotāju pulks. Francisks atzīmēja, ka Kungam neienāk prātā izdarīt skaitīšanu, lai redzētu, vai ir audzis Baznīcas locekļu skaits. Viņš runā, sludina, mīl, pavada, iet kopā ar cilvēkiem. Viņš ir lēnprātīgs un pazemīgs. Un Viņš runā ar autoritāti, proti, ar „mīlestības spēku”.

Otrs attēls, ko iezīmēja pāvests, ir tālaika reliģisko autoritāšu greizsirdība. Tās necieta, ka cilvēki sekoja Jēzum. Necieta! Viņi bija greizsirdīgi. Greizsirdība pāriet skaudībā un skaudības tēvs ir velns. Velna skaudības dēļ pasaulē ienāca ļaunums. Francisks atzīmēja, ka šie cilvēki labi zināja, kas ir Jēzus. Tie bija tie paši cilvēki, kas uzpirka sargus, lai tie teiktu, ka apustuļi ir nolaupījuši Jēzus ķermeni:

„Viņi maksāja, lai apklusinātu patiesību. Taču cilvēki patiešām var būt ļauni! Jo tad, kad maksājam, lai apslēptu patiesību, atrodamies liela ļaunuma varā. Un tāpēc ļaudis zināja, kas tie ir. Viņi tiem nesekoja, viņi tos pacieta, jo tiem piederēja autoritāte – kulta autoritāte, tālaika ekleziālās disciplīnas autoritāte, autoritāte pār tautu. Jēzus par tiem saka, ka viņi ticīgajiem uzvēla nospiedošu smagumu un lika to nest uz viņu pleciem. Šie ļaudis necieš Jēzus lēnprātību, necieš Evaņģēlija lēnprātību, necieš mīlestību. Un maksā skaudības, naida dēļ”.

Sinedrija sapulces laikā bija kāds gudrs vīrs Gamaliels, kurš aicināja reliģiskos līderus atbrīvot apustuļus. Tā nu pastāv šie divi pirmie attēli – Jēzus, kurš paliek aizkustināts, redzot cilvēkus bez gana, un reliģiskās autoritātes…

„Šie ļaudis ar saviem politiskajiem manevriem, ar saviem ekleziālajiem manevriem turpina valdīt pār tautu… Un tā, viņi liek atnākt apustuļiem pēc tam, kad ir runājis šis gudrais vīrs. Viņi sasauc apustuļus un liek tos nopērt, un nerunāt tiem Jēzus vārdā. Tad viņi tos palaida brīvībā. „Bet kaut kas ir jādara. Dosim tiem kārtīgu pērienu un tad lai iet mājās!” Netaisnīgu pērienu, taču to viņi izdarīja. Viņi bija sirdsapziņu saimnieki, un juta, ka tiem pieder vara to darīt. Sirdsapziņu saimnieki… Arī šodien pasaulē tādu ir daudz”.

Francisks atzina, ka ir raudājis, no masu saziņas līdzekļiem uzzinot, ka kādā nekristīgā zemē krustā ir piekalti kristieši. „Arī šodien,” viņš teica, „ir ļaudis, kas Dieva vārdā nogalina un vajā. Un arī šodien redzam daudzus, kuri, tāpat kā apustuļi, priecājas, ka ir cienīgi panest ciešanas Jēzus vārdā.” Tas ir trešais attēls, par kuru šodien runāja pāvests. Tas ir liecināšanas prieks:

„Pirmais attēls: Jēzus ar cilvēkiem, mīlestība, ceļš, ko Viņš mums iemācīja, un pa kuru ir jāiet. Otrs attēls: šo reliģisko vadoņu liekulība, kuri tautu bija ieslodzījuši daudzo priekšnosacījumu gūstā. Šī aukstā, cietsirdīgā likumība. Pie tam, viņi maksāja, lai apslēptu patiesību. Trešais attēls: kristīgo mocekļu prieks, daudzo mūsu brāļu un māsu prieks, kuri vēsturē ir izjutuši šo prieku, šo līksmību būt cienīgiem panest vardarbību Jēzus vārdā. Un šodien tādu ir daudz! Iedomājieties, ka dažās zemēs tikai par Svēto Rakstu nēsāšanu vien var ielikt cietumā! Tu nedrīksti nēsāt krustiņu. Tad tev liks samaksāt sodu. Taču sirds priecājas. Trīs attēli: paraudzīsimies šodien uz tiem! Tie ir daļa no mūsu pestīšanas vēstures.”

I. Šteinerte/VR