Katrai kristiešu kopienai vajadzētu pārdomāt, cik lielā mērā tā ir spējīga būt par
miera oāzi, Kristus liecinieci un trūkumcietēju atbalstītāju – mudināja Francisks
29. aprīļa rīta Svētās Mises homīlijā. Pēc dažu dienu ilga pārtraukuma ticīgie atkal
pulcējās Vatikāna viesu namā uz pāvesta svinēto Euharistiju. Uzrunā Svētais tēvs pieskārās
pirmo kristiešu kopienas dzīves trīs iezīmēm – viņu spējai dzīvot mierā un harmonijā,
liecībai, ko tie deva par augšāmcēlušos Kristu, un rūpēm par to, lai neviens no viņiem
neciestu trūkumu. Homīlijas galvenā ideja bija atdzimšana no augšienes, atdzimšana
Svētajā Garā.
Neskatoties uz to, ka arī pirmajiem kristiešiem netrūka problēmu,
viņi dzīvoja mierā. Viņiem bija viena sirds un viena dvēsele. Tas nozīmē, ka viņu
starpā nebija vietas aprunāšanai, citu kritizēšanai, tiesāšanai, nenovīdībai, skaudībai,
neslavas celšanai. Viņi prata piedot un mīlēt. Francisks aicināja pārdomāt, kā ir
ar mums – vai mēs spējam būt lēnprātīgi, pazemīgi? Vai izvairāmies no strīdiem, kas
rodas no nenovīdības? Vai izvairāmies no aprunāšanas un citu apsūdzēšanas? Šīs lietas
nāk no ļaunā gara, jo viņa mērķis ir mūs šķelt un novirzīt no Kristus ceļa. Arī runājot
par otro elementu, proti, liecināšanu par Kristu, pāvests mudināja mūsdienu kristiešu
kopienas uzdot sev jautājumu: „Vai mana kopiena liecina par augšāmcēlušos Jēzu Kristu?
Vai šī draudze, šī kopiena, šī diecēze patiesi tic, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies?
Vai tā varbūt saka: „Jā, Viņš ir augšāmcēlies, bet…”. Šīs kopienas sirds patiesībā
ir tālu no šī spēka. Esam aicināti liecināt, ka Jēzus ir dzīvs, ka Viņš ir mūsu vidū.
Pēc tā varam noteikt, kā tai vai citai kopienai klājas”. Trešā mēraukla ir nabagi.
Šeit Francisks piedāvāja pārdomāt divus jautājumus: Kāda ir tava vai tavas kopienas
attieksme pret nabagiem? Vai tava kopiena ir nabadzīga? Runa ir par gara nabadzību,
sirds nabadzību. Uz ko mēs paļaujamies? Vai, gadījumā, neliekam savas cerības uz bagātību,
varu?
Dzīvot harmonijā, liecināt par Kristu un rūpēties par nabagiem – patiesībā,
tās bija trīs lietas, uz kurām Jēzus norādīja Nikodēmam, kad runāja par atdzimšanu
no augšienes. Jāņem vērā, ka viss iepriekš minētais ir Svētā Gara darbs – uzsvēra
pāvests. Tieši Svētais Gars ir vienības saite un avots. Svētais Gars mudina mūs sniegt
liecību par Kristu. Svētais Gars dāvā mums nabadzīgu sirdi, jo Viņš pats ir vienīgā
bagātība, un aicina mūs rūpēties par nabagiem. „Lai Svētais Gars palīdz mums iet pa
Kristības spēkā īstenojušās atjaunotnes ceļu”, vēlēja pāvests Francisks.
J.
Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna
Radio obligāta