Nebūsim "kristieši-sikspārņi," kas baidās no gaismas!

Daži kristieši baidās izrādīt augšāmcelšanās prieku, ko Jēzus grib mums dāvāt. Šie cilvēki staigā noskumuši, liekas, ka viņi būtu bērēs – sacīja pāvests ceturtdienas rīta Svētās Mises laikā. Uzrunājot Vatikāna viesu namā sanākušos ticīgos, viņš uzsvēra, ka kristietim jābūt priecīgam un viņa dzīvei jākļūst par dialogu ar Jēzu, jo Jēzus ir vienmēr ar mums. Kungs ir līdzās mums visās mūsu grūtībās, problēmās un arī labajos darbos. Šodienas Evaņģēlijā lasām, ka mācekļi, ieraugot augšāmcēlušos Kungu un izdzirdot Viņa miera sveicienu, tā vietā, lai priecātos, nobīstas un domā, ka redz garu. Jēzus mēģina panākt, lai viņi Viņu patiesi atpazītu. Kungs grib, lai mācekļi piedzīvo prieku par Viņa Augšāmcelšanos un Viņa klātbūtni. Tomēr viņi vēl netic, jo baidās priecāties. Šajā sakarā pāvests skaidroja: „Tā ir kristiešu slimība. Mēs baidāmies priecāties. Mēs labāk domājam: Jā, jā, Dievs ir, bet Viņš ir kaut kur tur; Jēzus ir augšāmcēlies, bet Viņš ir tur. Viņš atrodas mazliet pa gabalu. Mēs baidāmies no Jēzus tuvuma, jo tas mūs padara priecīgus. Līdz ar to, daudzi kristieši staigā kā bērēs. Viņu dzīve liekas esam nemitīgas sēras. Viņi dod priekšroku skumjām, nevis priekam. Dzīvo nevis prieka gaismā, bet ēnā, līdzīgi kā tie dzīvnieki, kuri izlien ārā tikai naktī, jo dienas gaismā neko neredz. Tā kā sikspārņi. Mazliet ar smaidu varam teikt, ka ir kristieši-sikspārņi, kuri labāk uzturas ēnā nevis Kunga klātbūtnes gaismā”.

Homīlijā Francisks atgādināja, ka Jēzus mums ir līdzās visās mūsu grūtībās. Kristīgā dzīve ir nemitīga saikne ar Kungu. Tāpēc mums nevajadzētu baidīties priecāties. Esam aicināti lūgt, lai Kungs apgaismo mūsu prātu un atver mūsu sirdi, lai mēs saprastu, ka Viņš ir dzīvs. Lūgsim Viņam žēlastību nebaidīties priecāties – mudināja pāvests.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta