Krusts nav altāra dekoratīvais elements, bet ir Dieva bezgalīgās mīlestības noslēpums
– sacīja Francisks 8. aprīļa rīta Svētajā Misē, ko svinēja Svētās Marta nama kapelā.
Uzrunā viņš uzsvēra, ka mēs paši ar saviem spēkiem vien nevaram atbrīvoties no saviem
grēkiem. Pestīšanu dāvā Dievs. Viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu, kurš uzņēmās uz sevis
visus mūsu grēkus, mūsu augstprātību, lepnību, visas mūsu tukšības, mūsu „patvērumus”
un „drošību”, mūsu gribu kļūt kā Dievam. Tāpēc kristietis, kurš neprot lepoties krustā
sistajā Kristū, nav sapratis, kas ir kristietība.
„Kristietība nav filozofiskā
mācība”, turpināja Svētais tēvs. „Tā nav izdzīvošanas, izglītības vai miera programma.
Kristietība ir persona. Persona, kura ir pacelta pie krusta koka, persona, kas pazemoja
sevi, lai glābtu mūs”. Tāpat kā tuksnesī tika pacelts uz augšu grēks (čūska ir grēka
simbols), tāpat šeit tika pacelts par cilvēku tapušais Dieva Dēls, kurš uzņēmās uz
sevis mūsu grēkus. Tāpēc nevaram izprast kristietību, neizprotot šīs dziļās Dieva
Dēla pazemošanās nozīmi. Viņš pazemoja sevi līdz nāvei pie krusta, lai mūs atpestītu.
Francisks
atzina, ka grēks mūs ievaino. Tas rada mūsos rētas. Šīs rētas var dziedināt tikai
krustā sistais un augšāmcēlies Kungs. Šeit sastopamies ar krusta noslēpumu. Krusts
nav baznīcas un altāra rotājums – atgādināja pāvests. Krusts ir Dieva mīlestības noslēpums.
Mūsu grēkus paņēma Dievs pie krusta. Tāpēc esam aicināti steigties pie Kunga un apskaut
Viņa rētas, lai tādā veidā saņemtu dziedināšanu un grēku piedošanu. Dievs mūs pievelk
pie sevis, svarīgi, lai mēs ļautu Viņam sevi dziedināt.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta