Kādai jābūt mūsu lūgšanai?

Lūgšana ir cīņa ar Dievu, un tai jābūt vaļsirdīgai un neatlaidīgai. Mums jālūdzas tā, kā atklāti sarunājamies ar kādu draugu – sacīja pāvests 3. aprīļa rīta Svētajā Misē, ko svinēja Svētās Martas nama kapelā. Francisks uzsvēra, ka šāda lūgšana izmaina mūsu sirdi, jo ļauj labāk iepazīt Dievu tādu, kāds Viņš ir patiesībā. Homīlijā Francisks pievērsās Mozus dialogam ar Dievu Sinaja kalnā. Viņš skaidroja, ka Dievs gribēja sodīt tautu, jo tā sev uztaisīja elku – zelta teļu. Taču Mozus neatlaidīgi lūdzās, lai Kungs mainītu savus nodomus. Šī lūgšana bija īsta cīņa ar Dievu – atzina Francisks. Mozus gribēja izglābt tautu. Viņš māca, kā ir jālūdzas. Viņš mums atklāj, ka jālūdzas vaļsirdīgi, bez bailēm un neatlaidīgi. Lūgšana var būt arī sava veida diskusija ar Dievu, kad liekam priekšā dažādus argumentus.

Mozum izdevās pārliecināt Dievu. Taču kas šeit patiesībā notika? Kurš mainījās? – jautāja pāvests. Vai tiešām Kungs mainījās? Svētais tēvs norādīja, ka mainījās Mozus, jo viņš ticēja Kungam. Viņš ticēja un baidījās, ka Kungs īstenos savus nodomus un sodīs tautu, tāpēc vērsās pie Kunga ar konkrētiem argumentiem un mēģināja Viņu pārliecināt. Lūgšana Mozu pārveidoja. Viņš nokāpa no kalna ar pārliecību, ka Dievs ir žēlsirdīgs un prot piedot. Viņš to zināja arī iepriekš, taču tās bija neskaidras zināšanas. Lūgšana Mozum palīdzēja rast skaidrību. Tāpat notiek arī ar mums. „Lūgšana pārveido mūsu sirdi” – uzsvēra pāvests. „Tā ļauj mums labāk saprast, kāds ir mūsu Dievs. Tieši tāpēc ir svarīgi sarunāties ar Kungu. Jārunā nevis ar tukšiem vārdiem, „kā to dara pagāni”, bet reāli: „Skat, Kungs, man ir tāda un tāda problēma ģimenē, ar manu dēlu, ar to un to… Ko varētu darīt? Tu taču nevari mani tā vienkārši pamest!” Tā ir lūgšana! Bet vai tā paņem daudz laika? Jā, tā prasa laiku.”

Francisks piebilda, ka tas ir laiks, kas vajadzīgs, lai labāk iepazītu Dievu. Svētie Raksti atklāj, ka Mozus runāja ar Kungu aci pret aci, kā ar draugu. Tieši tādai jābūt arī mūsu lūgšanai. Tai jābūt vaļsirdīgai, neatlaidīgai, argumentētai. Svarīgi, lai mūsu sirds būtu atvērta. Mozus nokāpa no kalna stiprināts. Tāpat arī mēs lūgšanā saņemsim iekšēju spēku, būsim labāk iepazinuši Kungu un varēsim ar jaunu sparu turpināt savus iesāktos darbus un pienākumus. Homīlijas noslēgumā pāvests atgādināja, ka lūgšana ir žēlastība. Katrā lūgšanā darbojas Svētais Gars. Mums jāapzinās, ka Viņš mūsos lūdzas un Viņš pārmaina mūsu sirdi.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta