Audiencē pie pāvesta ceturtdien ieradās Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts,
kardināls Andželo Amato. Francisks paplašināja svētīgā Frančesko de Lavala, pirmā
Kvebekas bīskapa (1623-1708), svētīgā Džuseppes de Anhieta, portugāļu jezuīta (1534-1597)
un svētīgās Marijas no Iemiesošanās noslēpuma (1599-1672), franču atraitnes, sauktas
par «Kanādas māti», liturģisko kultu visā Baznīcā, t.i., pasludināja par svētiem.
Pāvests deva atļauju Kanonizācijas kongregācijai pasludināt dekrētus par astoņu ticīgo
varonīgi praktizētajiem tikumiem. Par tādiem atzīti spāņu bīskaps Francisks Simons
Rodens, itāļu priesteris Adolfo Barberis, kā arī klostermāsas no Brazīlijas, Spānijas
un Itālijas. Viņu vidū ir arī Luidži Rokki, kristīgais lajs, kurš miris 1979. gada
26. martā Mačeratā, Itālijā.
Savukārt pieci dekrēti apliecina ar četru svētīgo
un viena Dieva kalpa aizbildniecību veiktā brīnuma autentiskumu. Tuvākajā laikā Baznīca
pasludinās par svētiem Vičencas diecēzes bīskapu Džovanni Antonio Farinu, Indijā dzimušo
priesteri Čiriako Eliju Čavaru, itāļu priesteri Mikolu Sadžo de Longobardi un indiešu
klostermāsu Eufrāziju no Vissvētākās Jēzus Sirds. Kanonizācijas kongregācija atzinusi
arī ar Sv. Džuseppes Kottolengo brāļu kopienas locekļa Luidži Bordino aizbildniecību
veiktā brīnuma autentisku. Viņam tas ir nozīmīgs solis uz beatifikāciju.