„Krievijas invāzija Krimā ir vairāk baiļu, nekā agresijas akts,” tā notiekošo vērtē
Ukrainas jezuītu priekšnieks Davids Nazars. Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas bruņotie
spēki nav pietiekami lieli, lai okupētu Ukrainu. „Pretēji Krimai, kur prezidents Putins
ir guvis ievērojamu atbalstu, Ukrainas kontinentālā daļa ar tās 45 miljoniem iedzīvotāju
saliedētos vēl vairāk nekā šobrīd, un Krievijā to apzinās,” atzīmē jezuīts itāļu žurnālā
Popoli. Kā vienu no Krievijas riska faktoriem viņš izceļ rubļa vērtības krišanos
par 10% dienās, kad prezidents deva autorizāciju invāzijai Krimā. Speciālisti ir aprēķinājuši,
ka vienā dienā Krievija pazaudēja 55 miljardus dolāru. Salīdzinājumam – Olimpiskās
spēles Sočos izmaksāja 50 miljardus dolāru.
Atbalsts, ko dažādas valstis ir
paudušas Ukrainai, liek sarosīties manifestantiem arī Krievijas iekšienē, galvenokārt,
lai iestātos pret netaisnībām savā valstī. Putins nekavējoties arestēja ap 400 demonstrantu
Maskavā. Daudziem, tai skaitā arī dažiem opozīcijas līderiem, ir piespriests divu
mēnešu cietumsods.
Jezuītu tēva Davida Nazara skatījumā, notikumi Ukrainā un
Krievijā liek ar cerību raudzīties divos virzienos. Pirmkārt, uz padomju stila valsts
pārvaldes un uz sistemātiskas korupcijas beigām Ukrainas valdībā. Otrkārt, uz definitīvām
Padomju Savienības beigām.
Putins ir teicis, ka vislielākā XX gadsimta katastrofa
ir bijusi PSRS sabrukums. Viņš ir atzinis arī, ka krievi kaut ko ir iemācījušies no
amerikāņiem, proti, ka pasauli vieglāk iekarot nevis ar militāro spēku, bet ar ekonomiku,
un šī mērķa īstenošanai pašreizējais Krievijas prezidents ir nodevies jau 10 gadus,
cenšoties iesaistīt kaimiņvalstis eiroaziātiskajā savienībā. Taču notikumi Ukrainā
ir liecinājuši, ka tā šai Krievijas ietekmes sfērā neietilps, līdz ar to izgaisinot
prezidenta cerības par šāda veida savienību.
Raksta noslēgumā tēvs Nazars izceļ
lūgšanas nozīmi. Protestu laikā Kijevā lūgšanas notika nemitīgi. „Tas ir veids, kā
attīrīt no korumpētās valdības un no padomju mentalitātes paliekām,” saka jezuīts.
Viņš uzsver, ka šobrīd atliek sekot līdzi, vai jaunā valdība spēs atbildēt uz tautas
prasībām. Vairāk nekā puse Ukrainas lūdzas un gavē par maijā gaidāmo vēlēšanu labu
iznākumu.
I. Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce
uz Vatikāna radio obligāta