Nebaidīsimies no Dieva, kas dāvā mums gaismu un piedošanu

Bieži gadās, ka izpalīdzība vai žēlsirdības darbs sabiedrībā izraisa diskusijas un tenkas, jo kāds nevēlas saskatīt patiesību. Par to pāvests runāja pirms lūgšanas «Kunga eņģelis». Uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies vairāk nekā 50 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Pārdomu galvenā tēma bija Evaņģēlija fragments par aklā cilvēka izdziedināšanu un farizeju garīgo aklumu. Pāvests norādīja, ka evaņģēlists Jānis, atstāstot šo notikumu, izceļ ne tikai Jēzus veikto izdziedināšanu, bet arī no dzimšanas aklā cilvēka ilgo ceļu līdz redzes atgūšanai un ticībai. «Laikā, kad aklais cilvēks pakāpeniski tuvojas gaismai, Likuma zinātājus aizvien vairāk pārņem iekšējais aklums, – sacīja pāvests. – Ieslēgušies savā pārliecībā, tie uzskata, ka viņiem jau pieder gaisma. Tāpēc neatveras Jēzus patiesībai. Viņi apšauba izdziedinātā cilvēka identitāti, noliedz Dieva veikto brīnumaino izdziedināšanu, aizbildinoties, ka Dievs to dara sabatā. Viņi netic, ka cilvēks patiesi bija akls no dzimšanas. Viņu noslēgtība gaismai kļūst agresīva, kas izpaužas izdziedinātā cilvēka izmešanā no svētnīcas.»

Turpinot uzrunu, pāvests skaidroja, ka redzi atguvušais cilvēks priecīgi stāsta visiem par savu izdziedināšanu. Savu labdari viņš nosauc par pravieti un Dieva cilvēku. Izdziedinātais, izmests no svētnīcas, atkal satiek Jēzu, kurš viņam atklāja sevi. Cilvēks apliecināja ticību un atdeva Viņam godu. Francisks atzina, ka arī mēs nereti līdzināmies gan Evaņģēlijā aprakstītajam aklajam, gan viņa pretiniekiem. Lai gan esam kristieši, tomēr mūsu rīcība ne vienmēr saskan ar kristīgo mācību. Esam aicināti atgriezties pie svētuma avota, lai dzīvotu kā gaismas bērni, t.i., būt pazemīgiem, pacietīgiem un žēlsirdīgiem.

«Likuma zinātājiem nebija ne pazemības, ne pacietības, ne žēlsirdības, – uzvēra Svētais tēvs. – Šodien iesaku jums, atgriezušies savās mājās, izlasīt svētā Jāņa Evaņģēlija 9. nodaļu. Tas jums noderēs, jo ieraudzīsiet ceļu, kad ved no akluma līdz gaismai, un arī to otro ceļu, kas ved uz vēl lielāku aklumu. Un jautāsim sev, kāda ir mana sirds? Vai mana sirds ir atvērta vai aizlēgta? Vai tā ir atvērta vai aizslēgta Dievam? Vai tā ir atvērta vai aizslēgta savam tuvākajam? Mēs sevī vienmēr nesam grēka un kļūdu radīto aizslēgtību, taču nebaidīsimies! Atvērsim sirdis Dieva gaismai. Viņš vienmēr mūs gaida, lai palīdzētu atvērt acis, lai dāvātu gaismu, lai dāvātu piedošanu. Atcerieties: Viņš vienmēr mūs gaida!»

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica svētceļniekus no daudzām valstīm. Svētā Pētera laukumā klātesoši bija arī itāļu karavīri, kuri veikuši kājām svētceļojumu no Loreto uz Romu, lūdzoties par strīdu mierīgu un taisnīgu atrisinājumu. «Tas ir skaisti: Jēzus apliecināja, ka svētīgi ir tie, kuri veicina mieru,» piebilda Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR