Pāvests tiekas ar Itālijas aklo un kurlmēmo apvienību dalībniekiem

„Būt Evaņģēlija lieciniekiem, lai veicinātu tikšanās kultūru” – par šādu tematu pāvests runāja ar saviem šīsdienas viesiem – Itālijas Aklo apustuliskās kustības (Movimento apostolico Ciechi) un Mazās kurlmēmo misijas (Piccola Missione per i Sordomuti) dalībniekiem. „Evaņģēlija liecinieks ir tas, kurš ir saticis Jēzu Kristu, kurš Viņu ir iepazinis, vai vēl labāk – sajutis, ka Jēzus viņu ir iepazinis, atpazinis, cienījis, mīlējis, piedevis,” teica pāvests. Viņš atgādināja par samariešu sievieti kā konkrētu un skaidru to cilvēku piemēru, kurus Jēzum patika satikt, lai veidotu viņus par saviem lieciniekiem. Tie bija atstumti, malā nobīdīti un nicināti cilvēki. Samariete tāda bija kā sieviete un kā samariete, jo jūdi samariešus necienīja.

Francisks rosināja padomāt par daudziem citiem, kurus Jēzus gribēja satikt, jo īpaši tādus, kurus bija skārušas slimības un invaliditāte, lai tos izdziedinātu un atgrieztu tiem pilnīgu cieņu. Ir svarīgi, ka šie cilvēki kļūst par jaunās attieksmes, kuru varam saukt par „tikšanās kultūru”, lieciniekiem. Tipisks piemērs tam ir par aklu piedzimušais cilvēks. Viņš tika atstumts saskaņā ar kļūdainu uzskatu, ka aklums ir Dieva sods. Jēzus šādu uzskatu pilnīgi un radikāli atgrūž. Jēzus aklo padara redzīgu un šis vīrs kļūst par Jēzus un Viņa darbu liecinieku, proti, par Dieva, dzīvības, mīlestības, žēlsirdības darbu liecinieku. Kamēr farizeju vadoņi no savas drošības augstumiem gan aklo, gan Jēzu uzskatīja par grēciniekiem, no akluma izdziedinātais ar atbruņojošu vienkāršību Jēzu aizstāv un beigās apliecina savu ticību Viņam. Tie abi dalās vienā liktenī – Jēzus tiek atstumts, un arī viņš tiek atstumts. „Taču patiesībā,” teica pāvests, „šis vīrs kļuva par jaunās kopienas dalībnieku, kopienas, kura ir balstīta uz ticību Jēzum un viņa brālīgajai mīlestībai.”

Francisks norādīja: „Lūk, divas, viena otrai pretējas kultūras. Tikšanās kultūra un atstumtības kultūra, aizspriedumu kultūra. Kāpēc šie aizspriedumi? Slims un nespējīgs cilvēks, tieši sākot no sava trausluma, no saviem ierobežojumiem, var kļūt par tikšanās liecinieku: liecināt par tikšanos ar Jēzu, kas atver dzīvībai un ticībai, un citu cilvēku satikšanai, kopienas satikšanai. Patiesībā, tieši tas, kas atzīst savu vājumu, savas robežas, var celt brālīgas un stipras attiecības Baznīcā un sabiedrībā.”

Pāvests iedrošināja Itālijas Aklo apustuliskās kustības un Mazās kurlmēmo misijas dalībniekus iet uz priekšu pa iesākto ceļu un ļaut satikt sevi Jēzum, jo tikai Viņš pazīst cilvēka sirdi, tikai Viņš var atbrīvot no aizvērtības un no pesimisma, un atvērt dzīvībai un cerībai. Francisks aicināja lūgt Jaunavu Mariju, lai viņa palīdz attīstīt šo tikšanās kultūru.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta