Gavēnis ir laiks, lai sakārtotu dzīvi, lai tuvinātos Kungam

„Gavēnis ir laiks, lai sakārtotu dzīvi, lai tuvinātos Kungam,” atgādināja pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Francisks aicināja nekrist kārdinājumā justies labākiem nekā citi. Viņš norādīja, ka liekuļi izliekas par labiem, un nesaprot, ka neviens nav taisnīgs pats par sevi, bet visiem ir vajadzīgs būt attaisnotiem. Sprediķi pāvests sāka, uzsverot, ka Gavēņa atslēgas vārds ir „tuvināties Jēzum”. Komentējot 1. Svēto Rakstu lasījumu, kas ņemts no Isaja grāmatas, Svētais tēvs atzīmēja, ka Kungs aicina atgriezties divas grēcinieces – Sodomu un Gomoru. Tas nozīmē, ka visiem ir vajadzīgs mainīt savu dzīvi, „labi ieskatīties savā dvēselē”, kur vienmēr kaut ko atradīsim. Tātad, Gavēnis ir tieši šis dzīves sakārtošanas laiks, tuvināšanās Kungam laiks. Pāvests teica, ka Kungs vēlas mūs sev tuvu un grib pārliecināt, ka Viņš mūs gaida, lai piedotu. Tomēr, Kungs grib patiesu tuvināšanos un brīdina, lai neesam liekuļi. Pāvests paskaidroja:

„Ko dara liekuļi? Viņi izliekas, izliekas par labiem. Viņi savelk seju svētulīgā grimasē, lūdzas, raugoties uz debesīm, tā, lai viņus redz. Viņi jūtas taisnīgāki par citiem, citus viņi nicina. „Esmu katolis,” viņi saka, „mans tēvocis bija liels labdaris, mūsu ģimene ir tāda un es esmu tāds… esmu mācījies… pazīstu tādu un tādu bīskapu, tādu un tādu kardinālu, tādu un tādu priesteri… Es esmu…” Viņi jūtas labāki par citiem. Tā ir liekulība. Kungs saka: „Nē, to nē!” Neviens nav taisnīgs pats par sevi. Visiem ir vajadzīgs būt attaisnotiem. Un vienīgais, kurš attaisno, ir Jēzus Kristus”.

Pāvests norādīja, ka tāpēc ir jātuvinās Kungam. Viņš aicināja nebūt kristiešiem, kas izliekas, kuru realitāte atklājas tad, kad viņi noņem savu liekulības masku – atklājas, ka patiesībā viņi nav kristieši.

Kā varam noteikt, ka neesam liekuļi un tuvināmies Kungam? Atbildi dod pats Kungs, sakot: „Mazgājieties, esiet tīri, aizvāciet prom no manām acīm savu darbu ļaunumu, beidziet nekrietni rīkoties, mācieties darīt labu”. Tas ir aicinājums. Bet kāda ir zīme, kas liecina, ka ejam pareizo ceļu? Pāvests pamudināja meklēt atbildi turpat tālāk, Svētajos Rakstos:

„Palīdziet apspiestajam, atbalstiet bāreni, aizstāviet atraitni”. Rūpēties par tuvāko – par slimo, nabadzīgo, par to, kuram ir vajadzīga palīdzība, par nemācīto. Tā ir zīme, pēc kuras salīdzināt. Liekuļi to nedara. Kad tuvojamies Kungam, Kunga gaisma liek saskatīt lietas un doties palīgā brāļiem. Tā ir zīme, tā ir atgriešanās zīme.”

Pāvests atzīmēja, ka tā vēl nav visa atgriešanās, bet tikšanās ar Jēzu Kristu. Taču zīme, ka esam kopā ar Jēzu Kristu, ir rūpes par brāļiem, par slimajiem, kā to māca Kungs. Noslēdzot homīliju, pāvests teica:

„Gavēnis ir tāpēc, lai sakārtotu dzīvi, sistematizētu dzīvi, mainītu dzīvi, lai tuvotos Kungam. Zīme, ka esam tālu no Kunga, ir liekulība. Liekulībai Kungs nav vajadzīgs, tā uzskata, ka katrs var paglābt sevi pats. Liekulība tērpjas svētulības drānās. Zīme, ka esam tuvinājušies Kungam ar grēku nožēlu, lūdzot piedošanu, ir tā, ka rūpējamies par brāļiem. Lai Kungs mums visiem dod gaismu un drosmi: gaismu, lai saskatītu, kas notiek mūsos, un drosmi, lai atgrieztos, lai tuvinātos Kungam. Ir skaisti atrasties Kunga tuvumā!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta