Bērnam ir vajadzīga tēva klātbūtne, tuvums un mīlestība

Trešdien, 19. martā, Baznīca atzīmē svētā Jāzepa svētkus. Reizē tie ir arī tēvu svētki. Vispārējās audiences laikā pāvests aicināja tēvus būt tuviem savām atvasēm. „Bērniem ir vajadzīga jūsu klātbūtne, jūsu tuvums, jūsu mīlestība”, viņš uzsvēra. Katehēzes mācībā Francisks pievērsās svētā Jāzepa kā Jaunavas Marijas un Bērna Jēzus sargātāja lomas izglītojošajam aspektam. Svētais Jāzeps, Dievmātes līgavainis un universālās Baznīcas aizbildnis, ir ikviena audzinātāja paraugs. Viņš bija dziļas ticības vīrs, centīgs strādnieks, drosmīgs un pazemīgs cilvēks. Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus auga „gudrībā, gados un žēlastībā” (Lk 2, 52), un Jāzeps Viņu pavadīja šajā ceļā. Francisks atgādināja, ka Jāzeps tomēr nebija Jēzus tēvs. Viņš bija audžutēvs. Jēzus Tēvs bija Dievs. Taču Jāzeps palīdzēja Jēzum augt gudrībā, gados un žēlastībā.

Runājot par gadiem, Francisks norādīja, ka Jāzeps un Marija rūpējās, lai Bērnam netrūktu nekā no tā, kas nepieciešams Viņa attīstībai. Fiziskā un psiholoģiskā attīstība ir visdabiskākā lieta. Rūpju par Bērnu Jēzu lokā ietilpa arī bēgšana uz Ēģipti, lai izvairītos no Heroda draudiem, un, līdz ar to, bēgļu dzīves rūgtā pieredze. Atgriezies Nācaretē, Jēzus ilgus gadus dzīvoja ģimenē. Šajā laikā Jāzeps mācīja Viņu strādāt, iemācīja Viņam savu galdnieka amatu. Otrā audzināšanas dimensija ir gudrība. Jāzeps Jēzum bija gudrības paraugs un skolotājs. Pāvests norādīja, ka šīs gudrības avots ir Dieva vārds. Jāzeps mācīja Bērnu Jēzu klausīties šo vārdu, pavadīja uz sinagogu, lai klausītos Svētos Rakstus. Trešā ir žēlastības dimensija. Svētais Lūkass raksta, ka pār Jēzu bija Dieva žēlastība (sal. 2, 40). Šajā ziņā svētā Jāzepa darbība, protams, bija ierobežotāka. Tomēr būtu ļoti maldīgi domāt, ka tēvs un māte nevar neko darīt, lai palīdzētu bērniem augt Dieva žēlastībā – atgādināja Francisks. Žēlastības avots ir Dievs, taču vecāku uzdevums ir palīdzēt bērniem atvērties šai žēlastībai un rūpēties, lai tā aizvien vairāk attīstītos un nestu augļus.

„Dārgie brāļi un māsas”, turpināja pāvests, „svētā Jāzepa misija ir noteikti vienreizēja un neatkārtojama, jo pats Jēzus ir absolūti vienreizējs. Tomēr tā kā viņš ir Jēzus sargātājs, tas, kurš palīdzēja Viņam augt gados, gudrībā un žēlastība, viņš ir ikviena audzinātāja, bet jo sevišķi katra tēva paraugs. Svētais Jāzeps ir audzinātāja un tēta, tēva paraugs. Tāpēc uzticu viņa aizsardzībai visus vecākus, priesterus, kuri taču arī ir tēvi, un visus tos, kuri Baznīcā un sabiedrībā strādā izglītības laukā”.

Sakarā ar tēvu dienu, vispārējas audiences laikā, Francisks apsveica tēvus un visus vecākus. Viņš tos aicināja vienmēr būt ļoti tuviem saviem bērniem. Tēviem jāļauj bērniem augt, bet jābūt viņiem tuvu. „Jūs viņiem esat vajadzīgi”, sacīja pāvests. „Bērniem ir vajadzīga jūsu klātbūtne, jūsu tuvums, jūsu mīlestība. Esiet īsti audzinātāji!” Francisks arī pateicās visiem tēviem par to, ko viņi dara savu bērnu labā, novēlēja, lai Svētais Jāzeps viņus sargā un pavada, kā arī pieminēja tos bērnus, kuri ir zaudējuši savu tēvu. „Daudziem šeit, laukumā, klātesošajiem nav tēva”, viņš teica. „Lūgsimies par visiem tēviem pasaulē – par dzīvajiem un arī par mirušajiem. Varam to darīt kopā, un katrs lai piemin savu tēvu, vai viņš būtu dzīvs vai miris”. Pāvests aicināja visus lūgt Debesu Tēvu, kurš ir visu cilvēku mīlošais Tēvs, skaitot „Tēvs mūsu” lūgšanu.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta