“Esmu vadījis daudzas bēres, bet nekad vēl neesmu pieredzējis kaut ko līdzīgu,” par
dzimtenes apmeklējumu stāsta no Ukrainas pārbraukušais, Itālijā kalpojošais priesteris
Oleksandrs Halajims. Vistraģiskākais brīdis bijis naktī no 20. uz 21. februāri, kad
Kijevā gāja bojā vairāk nekā 100 manifestantu. Priesteris pats bijis Maidana laukumā,
kur cilvēki nākuši klāt jebkuram garīdzniekam, neraugoties uz viņa konfesionālo piederību.
Demonstranti vēlējušies izsūdzēt grēkus, vai vienkārši aprunāties. Tas liecinājis
par vienotu kristīgo garu, nešķirojot starp dažādām konfesijām. Priesteri raudājuši,
uzklausot stāstus par apslāpētajām brīvības alkām.
Oleksandrs Halajims, kurš
būdams Itālijā, sadarbojas ar organizāciju „Palīdzība Baznīcai, kas cieš”, domās kavējas
pie astoņiem citiem priesteriem, kas strādā Krimā. Viņiem nav bijis iespējams nosūtīt
pat medikamentus.
Vietējā musulmaņu kopiena, kurai pieder galvenokārt tatāri,
draud uzsākt džihādu, ja Krima tiks pievienota Krievijai. „Ja sāksies karadarbība
starp Ukrainas un Krievijas spēkiem, tad Ukrainas armija neko nespēs darīt bez starptautisko
spēku palīdzības,” uzskata priesteris. Neraugoties uz smagajiem brīžiem, viņš aicina
nepazaudēt cerību un atzīmē, ka šobrīd notiekošais ir spējis vairāk saliedēt ukraiņu
tautu un likt uzņemties lielāku atbildību savā valstī. „Lai arī ekonomiski un politiski
esam nabadzīgi, tomēr mums ir bagātības, ko veido pilsoņu brīvā griba un daudzie jaunieši,
kas pulcējas laukumā,” saka priesteris Halajims.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta