Kāpēc mēs nespējam aizsniegt Jēzu?

Šīs pasaules valoda ir slazds, kurā nevajadzētu iekrist tam, kurš grib būt par Dieva mīlestības liecinieku – sacīja Romas Sv. Marka draudzes prāvests Andželo De Donatis, gavēņa rekolekciju trešajā dienā uzrunājot pāvestu un Romas Kūrijas darbiniekus. Viņš atgādināja, ka Dieva mīlestība ir pamats, uz kura droši varam būvēt savu kopienas dzīvi, veidot komūniju un slavēt Kungu ar žēlsirdības darbiem. Cilvēks arī mūsdienās aizvien meklē īsto „valodu”, t.i., Kristus valodu. Tā nav ne spēka, ne varas valoda, bet, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, ir vājuma valoda. Līdz ar to tā ir visiem saprotama valoda – sevišķi tiem, kuri cieš.

Rekolekciju vadītājs norādīja, ka Jēzus teicami prata uzrunāt cilvēkus. Viņš mācēja atklāt ļaudīm Dieva lielo mīlestību, jo Viņa vārdi nebalstījās uz „pasaulīgo gudrību”, bet uz Dieva gudrību. Tikai tad, ja būsim piepildīti ar Dievu gudrību, varēsim būt par patiesiem Viņa lieciniekiem – uzsvēra pr. De Donatis. Atgriežoties pie Marka evaņģēlija fragmenta par velna apsēstā jaunekļa atbrīvošanu (sal. Mk 5, 1-20), priesteris atklāja, ka šis jauneklis, īstenībā, kļuva par pirmo misionāru. Viņš staigāja apkārt un stāstīja, ko Jēzus viņa labā bija izdarījis.

Turpinājumā sprediķotājs aplūkoja Evaņģēlija fragmentu par sievietes dziedināšanu no asins tecēšanas (sal. Mk 5, 25-34). Viņš norādīja uz divām lietām, proti, uz to, ka sieviete bija izmisusi gan savas slimības dēļ, gan arī tāpēc, ka saskaņā ar jūdu reliģiju viņa tika uzskatīta par nešķīstu, kā arī uz to, ka Jēzus viņu atpestīja. Turklāt viņa tika atpestīta, pateicoties ticībai. Līdzīgi notiek arī šodien – atzina priesteris De Donatis. Grēks pārņem cilvēku, viņš mirst, taču reliģija neļauj tam izglābties. Tā laika reliģijas līderi sievieti bija nolēmuši nāvei, bet Jēzus savā žēlsirdībā viņu izglāba. Ticības pilnās satikšanās ar Jēzu rezultāts bija pestīšana. Tieši tas ir vajadzīgs mūsdienu cilvēkam – kontakts ar dzīvo Kristu.

Šodien mēs būvējam „milzīgas sastatnes”, lai aizsniegtu Jēzu, bet tik un tā nespējam Viņu aizsniegt. Varbūt tas ir tādēļ, ka pārāk dzenamies pakaļ pasaulīgajam un nedomājam par savas Kristības dziļāko nozīmi – norādīja sprediķotājs. Kristībā kļūstam par Dieva bērniem un Baznīcas locekļiem, un tas ir ļoti svarīgi. Varbūt mēs pietiekami neapzināmies, ka „ienākam” Baznīcā miruši, grēka nogalināti, bet izejam dzīvi. Tas notiek pateicoties Kristum, kurš pie krusta izlēja par mums savas asinis, lai dāvātu mums jaunu dzīvi. Mēs esam aicināti apzināties, ka Dievs ir izdarījis visu, lai mūs glābtu – atgādināja rekolekciju vadītājs, priesteris De Donatis. Mums, no savas puses, ir jāpateicas Dievam un jāsoļo uz priekšu kopā ar Kristu – nevis Kristum pa priekšu, bet kopā ar Viņu.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta