Lielais gavēnis – atgriešanās pie Dieva, atjaunotnes un tuvākmīlestības laiks

Vai esam iemācījuši saviem bērniem vismaz elementārākās lūgšanas un krusta zīmi? – šo jautājumu, iesākot Lielo gavēni, pāvests uzdeva vecākiem, aicinot ikvienu ielūkoties savā sirdsapziņā. Pelnu trešdienas vispārējās audiences laikā Francisks sniedza konkrētas norādes, kā labāk izdzīvot turpmākās 40 dienas, kas noslēgsies ar „Triduum Paschalis” jeb Trīs svētajām dienām. Aizvien dzīvāk apzināties Kristus paveiktā pestīšanas darba nozīmi un dedzīgāk izdzīvot savu Kristībā saņemto aicinājumu – tie ir divi svarīgi elementi, kuriem ticīgajiem būtu jāpievērš uzmanība Lielā gavēņa laikā. Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās piemiņa ir mūsu atpestīšanas noslēpuma kodols – sacīja Svētais tēvs. Lielajā gavēnī esam aicināti atgriezties, tas ir, atvērt savu sirdi Dievam un iemīlēt savus līdzcilvēkus, uzlūkot viņus un viņu vajadzības ar jaunu skatienu.

Lielais gavēnis mūs sagatavo Lieldienām. Tas ir ļoti svarīgs laiks. Tas ir pārmaiņu un atgriešanās laiks. 5. marta katehēzes mācībā pāvests norādīja, ka mums visiem jākļūst labākiem, jāmainās, vairāk jāpievēršas labajam, un Lielais gavēnis tam ir ļoti piemērots laiks. Tas ir laiks, lai atmestu savus vecos ieradumus un savas atkarības no ļaunā, kas liek mums dzīvot maldos un ilūzijā.

Runājot par iepriekš pieminēto pirmo elementu, Francisks paskaidroja, ka Baznīca aicina mūs labāk apzināties visus tos brīnumu darbus, ko Kungs ir paveicis mūsu pestīšanas labā. Šī apziņa palīdzēs mums vairāk atvērt savu sirdi un prātu un pateikties Dievam par Viņa dāvanām. Tieši šeit sākas atgriešanās, kas ir pateicības pilna atbilde Dieva mīlestības brīnišķīgajai dāvanai – sacīja pāvests. Runājot par otro elementu, proti, par Kristībā saņemtā aicinājuma nopietnu izdzīvošanu, Svētais tēvs atgādināja, ka esam aicināti nepierast pie degradējošajiem un trūkuma skatiem, ko redzam ik dienas sev visapkārt. Pastāv risks, ka noteikta rīcība varētu mums kļūt pieņemama un ka skumjā realitāte, kurā dzīvojam, varētu mūs vairs nepārsteigt. Mēs pierodam pie vardarbības, pie tā, ka daudzi brāļi un māsas guļ uz ielas, ka viņiem nav jumta virs galvas. Mēs pierodam redzot daudzos bēgļus, kuri meklē brīvību un personas cieņu; pierodam, ka viņi netiek uzņemti kā pienākas. Mēs pierodam dzīvot sabiedrībā, kas attālinās no Dieva, un kur vecāki vairs nemāca saviem bērniem ne lūgties, ne krusta zīmi.

Šajā kontekstā Francisks vērsās pie visiem vecākiem ar jautājumu: „Vai jūsu bērni prot pārmest krusta zīmi? Padomājiet par to! Vai jūsu mazbērni prot sevi apzīmēt ar krusta zīmi? Vai jūs viņiem esat to iemācījuši? Padomājiet un atbildiet savā sirdī! Vai viņi prot „Tēvs mūsu” lūgšanu? Vai viņi zina „Esi sveicināta, Marija”? Padomājiet un atbildiet uz šiem jautājumiem!”. Svētais tēvs piebilda, ka tad, kad pierodam pie nekristīgas rīcības un ērtībām, mūsu sirds kļūst nejūtīga. Tāpēc Lielais gavēnis ir īpaši piemērots laiks tam, lai mēs savā dzīvē izdarītu izmaiņas un atgūtu spēju atbilstoši reaģēt katrreiz, kad sastopamies ar ļauno. Lielais gavēnis ir atgriešanās un atjaunotnes laiks, kad esam aicināti tuvoties Dievam un paļāvīgi pievērsties Kristus Evaņģēlijam. Tad spēsim ar jaunu skatu uzlūkot savus brāļus un saredzēsim viņu vajadzības. Lielā gavēņa laikā esam aicināti iemīlēt savus līdzcilvēkus.

Pateicība Dievam par Viņa mīlestību, autentiska ticība, atgriešanās un sirds atvēršana brāļiem – tie, tātad, ir galvenie elementi, kuriem mums vajadzētu pievērst uzmanību turpmāko 40 dienu laikā. Francisks mudināja ticīgos paļāvīgi lūgt arī Vissvētākās Jaunavas Marijas palīdzību un aizbildniecību, jo Viņa ir pirmā Kristum ticīgā. Viņa pavadīs mūs lūgšanas un gandarīšanas ceļā, lai mēs, atjaunoti garā, varētu priecīgi svinēt Kunga Augšāmcelšanās svētkus. Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests aicināja izdzīvot ticību ar prieku un liecināt visapkārt, ka Dievs mīl katru cilvēku.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta